Politiskā apvienība “Saskaņas centrs” neatbalstīs iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) demisiju, aģentūru LETA informēja SC.
Kā norāda SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātās Kozlovska demisijas motivējošā apsūdzība par, viņuprāt, policistu nepareizo rīcību šī gada 16.marta pasākumā pie Brīvības pieminekļa liedz izvērst diskusiju par iekšlietu sistēmas darbību un tās vadību kopumā.
Savukārt SC uzskata, ka policistu darbība, novēršot konflikta, kuru “lielā mērā izraisīja nacionālās apvienības deputātu rīcība”, attīstību, bija nevainojama.
Līdz ar to Kozlovskis pirmdienas balsojumā varētu saglabāt savu amatu, jo viņa demisiju neatbalstīs arī Reformu partija (RP) un “Vienotība”. SC frakcijā ir 31 deputāts, “Vienotības” – 20, bet RP – 16 deputāti.
Kā ziņots, nacionālā apvienība nolēma pieprasīt iekšlietu ministra Kozlovska demisiju saistībā ar ministra rīcību 16.martā. Nacionālā apvienība uzskata, ka policijas rīcība, “pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties”.
Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts jautājums par Kozlovska demisijas pieprasījumu, notiks pirmdien, 25.martā, plkst.10.
Kā ziņots, Kozlovskis vakar pēc tikšanās ar SC deputātiem žurnālistiem norādīja, ka saprot situāciju un atvainojas cilvēkiem, kurus aizvainoja troksnis 16.marta pasākumā. Kā aģentūrai LETA skaidroja Kozlovska padomniece Daiga Holma, ministra atvainošanās nebūt nenozīmē to, ka policisti 16.marta pasākumos būtu rīkojušies nepareizi, bet gan to, ka ir jārada tiesiskais regulējums, lai nākotnē šādas situācijas neatkārtotos. “Vienlaicīgi aicinu kolēģus un deputātus steidzamības kārtā virzīt Iekšlietu ministrijas izstrādātos un jau 2012.gada vidū aktualizētos grozījumus likumā “Par sapulcēm, piketiem un gājieniem”,” sacīja Kozlovskis.
VL-TB/LNNK pēc šīs atvainošanās paziņoja, ka vēl nepieciešams laiks, lai izvērtētu iekšlietu ministra Kozlovska “attieksmi pret notikušo 16.martā”, pārrunātu šo jautājumu savā starpā un ar leģionāru organizācijām.
Kā ziņots, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs leģionārs Edgars Skreija aģentūrai LETA pauda viedokli, ka iekšlietu ministrs nav tā amatpersona, kurai vajadzētu uzņemties atbildību par 16.martā notikušo leģionāru pretinieku demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa.
