Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) pirmdien ieveda savus bruņotos spēkus Bahreinā, atbildot uz Bahreinas valdības lūgumu pēc palīdzības pieaugošu protestu apstākļos, un ASV pauda satraukumu par šo karaspēka ievešanu.
Bahreinā, kur bāzējusies ASV 5.flote, pirmdien ieradās apmēram 1000 saūdarābu karavīru. AAE paziņoja, ka ir nosūtījusi uz Bahreinu apmēram 500 policistu.
Aculiecinieki paziņoja aģentūrai “Reuters”, ka Bahreinā iebraukuši apmēram 150 Saūda Arābijas bruņutransportieri un citas bruņoto spēku automašīnas.
Ievestais karaspēks ir daļa no Persijas līča Sadarbības padomes kopīgajiem bruņotajiem spēkiem. Vēl nav zināms, vai Bahreinā ievests karaspēks no citām Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm – Kuveitas, Omānas un Kataras.
Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstis ir Bahreina, Saūda Arābija, Kuveita, Omāna, Katara un AAE. Karaspēks ievests saskaņā ar šīs organizācijas līgumu, kas paredz, ka kaitējums kādas dalībvalsts drošībai ir uzskatāms par kaitējumu visu dalībvalstu drošībai.
Bahreinā svētdien protestētāju sadursmēs ar policiju tika ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Februārī sadursmēs ar drošības spēkiem gāja bojā septiņi protestētāji.
Domājams, ka ievestais karaspēks apsargās svarīgākos objektus, piemēram, naftas un gāzes rūpniecības iekārtas un finanšu institūcijas.
Bahreinas valdība aicināja iedzīvotājus pilnībā sadarboties ar ārvalstu spēkiem un tos sagaidīt labvēlīgi. Tomēr šiītu vadītā opozīcijas alianse paziņoja, ka uzskata ārvalstu spēku ierašanos par slēptu okupāciju un “sazvērestību pret neapbruņoto Bahreinas tautu”.
ASV Baltā nama preses sekretārs Džejs Kārnijs aicināja Persijas līča Sadarbības padomes spēkus respektēt Bahreinas tautas tiesības un nevērsties ar fizisku vardarbību pret nevardarbīgiem protestiem. Kārnijs sacīja, ka šo spēku ievešana nav iebrukums Bahreinā, un atteicās aicināt uz šo spēku izvešanu.
ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone sarunā ar AAE ārlietu ministru šeihu Abdallāhu bin Zajedu al Nahajanu pauda “dziļas bažas par bīstamo situāciju”.
Bahreinas iedzīvotāju vairākums ir šiīti, kas jau ilgu laiku bijuši neapmierināti ar diskrimināciju no sunnītu valdošās elites puses. Plaši protesti šajā valstī sākās februārī pēc Tunisijā un Ēģiptē notikušajiem protestiem, kuru dēļ atkāpās šo valstu prezidenti.
Bahreinas karalis Hamads bin Isa al Halifa ir piedāvājis protestētājiem dialogu, bet viņi šo piedāvājumu noraidīja un pieprasīja valdības atkāpšanos.
Vairākums opozīcijas un demonstrantu vēlas nevis monarhijas gāšanu, bet to, lai valdošā ģimene nodotu lielāko daļu savas varas vēlētajam parlamentam. Daži radikālāki šiītu opozīcijas pārstāvji pieprasa republikas proklamēšanu.
