Sākts darbs pie AS “Parex bankas” restrukturizācijas, to sadalot “nosacīti labajā un sliktajā daļā”, šodien žurnālistiem pēc valdības sēdes atzina bankas prezidents Nils Melngailis.
Pēc viņa teiktā, tiek apsvērta iespēja izveidot fondu, kurā nodalītu atsevišķi nekustamos īpašumus, ķīlas, tos kredītus, kuru ņēmējiem ir problēmas ar saistību pildīšanu, kā arī tās jomas, kas nav bankas bizness.
Šim fondam tad arī varētu piesaistīt investorus, piemēram, kapitāla fondus vai arī starptautiskās finanšu institūcijas. Atdalot šādu fondu no bankas, tiktu uzlaboti arī pašas “Parex bankas” darbības rezultāti, atzina Melngailis.
Pēc viņa teiktā, “banka tad varētu strādāt ja ne ar lielu pelņu, tad ne ar zaudējumiem”.
Precīzi iespējamās restrukturizācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, jo noteicošais pamatā būs valdības lēmums par tās uzsākšanu.
Pēc Melngaiļa žurnālistiem teiktā, “sliktās bankas” daļa varētu veidot ne vairāk kā vienu trešdaļu no bankas aktīviem.
Melngailis arī atzina, ka līdz šim lielāka interese no potenciālajiem investoriem bijusi par bankas atsevišķām daļām, nevis iegādi kopumā. “Tas arī vedināja domas uz bankas restrukturizāciju,” sacīja Melngailis.
Kā pēc valdības sēdes žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL), šodien valdība uzklausījusi piesaistīto konsultantu – investīciju sabiedrības “Prudentia” un auditoru kompāniju “Ernst&Young” -, kā arī bankas vadības sniegto informāciju par darbu pie bankas restrukturizācijas.
Piesaistītie konsultanti izstrādājuši ziņojumu par bankas iespējamās restrukturizācijas makroekonomisko ietekmi, tomēr Dombrovskis gan neatklāja, ko tieši konsultanti ir secinājuši, norādot, ka ziņojumos pieejamā informācija ir ierobežotas pieejamības.
Valdība jautājumu par “Parex banku” turpinās skatīt nākamnedēļ, 10.novembrī.
Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace, Ministru kabinets šodien tika informēts par “Parex bankas” restrukturizācijas plāna izstrādes un saskaņošanas gaitu, uzsverot, ka plānam jādemonstrē, kā banka atgriezīsies pie neierobežotas komercdarbības un kā valsts atgūs bankai sniegto finansiālo atbalstu. Valdība atzina, ka šis nav viegls uzdevums, apzinoties, ka ekonomiskā situācija Latvijā un arī pasaulē neuzlabojas strauji.
Valdības sēdes laikā arī tika apspriesta pasaules pieredze un iespējamās aktivitātes, lai nodrošinātu bankas dzīvotspēju un palielinātu investoru interesi par to, neraugoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju. Tika analizēta informācija par to, kā Lielbritānijas valdība ir saskaņojusi ar Eiropas Komisiju “Northen Rock” bankas restrukturizāciju, kuru arī valstij nācās pārņemt krīzes laikā, līdzīga ir arī pieredze Zviedrijā, Vācijā un citur.
Valdība šodien nelēma par jauna investora ienākšanu “Parex bankā”, kā arī līdz šim nav bijuši investoru priekšlikumi, par kuriem valdība varētu lemt. Pašlaik notiek darbs pie tā, lai sagatavotu banku investoru piesaistei un lai nodrošinātu, ka valsts saņem labāko piedāvājumu, kas vienlaikus nodrošinās finanšu sistēmas stabilitāti. Bankas restrukturizācija ir šī procesa neatraujama sastāvdaļa, uzsvēra Melnace.
Jau ziņots, ka šodien izskatīšanai valdībā sēdes slēgtajā daļā tika virzīt jautājumu par “Parex bankas” pārstrukturizēšanu un konsultantu pieaicināšanu šajā jautājumā.
Lēmumu virzīt šo jautājumu izskatīšanai valdības sēdē vakar pieņēma koalīcijas partijas. Minētais jautājums ir ierobežotas pieejamības, tāpēc tika apspriests aiz slēgtām durvīm.
Kā ziņots, TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš ziņoja, ka “Parex bankas” pamatbiznesu vēlas iegādāties “Nordea banka”. Pēc “Nekā personīga” rīcībā esošas neoficiālas informācijas, pirms pārdošanas “Parex banku” plānots restrukturizēt, sliktos kredītus un nelikvīdos vērtspapīrus nodalot no likvīdajiem bankas aktīviem. Līdz ar to banka tiktu sadalīta labajā un sliktajā bankā. Tāpat īpaši izdalīti tiktu “Parex bankai” piederošie uzņēmumi Krievijā un citur.
“Nordea” iepriekš nekomentēja iespējamo interesi par “Parex bankas” pamatbiznesu. Arī “Parex bankas” vadība “Nordea” interesi iepriekš nekomentēja.
