Rīgas reģionā jaunie fotoradari no pirmdienas būs izvietoti uz visiem galvenajiem Rīgas apkārtnes ceļiem, liecina Valsts policijas mājaslapā redzamā fotoradaru karte.
Kopumā kartē uzskaitītas 83 vietas, kurās varēs atrasties pārvietojamie fotoradari. Radaru atrašanās vietas tiks mainītas katru dienu.
Pagājušajā nedēļā publiskotā karte liecina, ka radari atradīsies uz visām šosejām, kuras ved uz Rīgu – Tallinas, Jelgavas, Daugavpils un Vidzemes šosejas.
Vistālāk no Rīgas radars varēs atrasties Jūrmalā, Asaru prospekta un Imantas ielas krustojumā, Carnikavā, Ojāra Vācieša ielā, Jelgavas šosejas 28. kilometrā, autoceļa Ķekava–Skaistkalne 4. kilometrā.
Viena no visblīvāk esošajām vietām, kur fotoradari varēs atrasties, ir Maskavas iela Rīgā un Daugavpils šoseja Salaspils novadā.
Ar fotoradaru aplaimots arī tāds nomaļš Rīgas rajons kā Bolderāja, tur radars varētu atrasties Flotes ielā.
Šogad pirmajā kārtā paredzēts uzstādīt 15 pārvietojamo fotoradaru, nākamgad saskaņā ar noslēgto līgumu jāsāk darboties visiem 160 fotoradariem, tostarp stacionārajiem. No 160 radariem 30 būs bez mērierīces.
Radaru izvietošanā ģeogrāfiskie kritēriji nebūs galvenie – radari tiks izvietoti tā saucamajos melnajos punktos, kur notiek avārijas ar bojāgājušajiem un cietušajiem, kā arī potenciāli bīstamajās vietās.
Radars fiksēs transportlīdzekļa braukšanas ātrumu, valsts reģistrācijas numuru un laiku, kad fiksēts pārkāpums.
Kad pārkāpums fiksēts, pie administratīvās atbildības tiek saukts transportlīdzekļa vadītājs. Protokols–lēmums tiek nosūtīts transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, – transportlīdzekļa īpašniekam.
Sods tiek uzlikts vadītājam, bet to var samaksāt arī transportlīdzekļa īpašnieks vai jebkura cita persona, jāzina tikai protokola numurs.
Īpašnieks nevar aizbildināties, ka nezina, kas konkrētajā brīdī bijis transportlīdzekļa vadītājs. Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums ir administratīvais akts, kas ir izdots attiecībā uz individuāli noteiktu personu – konkrētā transportlīdzekļa vadītāju, kurš ir zināms transportlīdzekļa īpašniekam.
Arī atzīme par aizliegumu līdz naudas soda samaksai veikt valsts tehnisko apskati transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, un reģistrēt to transportlīdzekļu un vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā tiek izdarīta par transportlīdzekli, nevis tā īpašnieku.
Lai arī presē izskanējis, ka, gatavojoties jauno fotoradaru ieviešanai, autovadītāji pastiprināti sākuši iegādāties detektorus, policija secinājusi, ka ar parastām šādām ierīcēm nevar laikus brīdināt par policijas fotoradariem.
“Nevar uzķert, jo jaunais fotoradars strādā uz pavisam citiem principiem – tas darbojas ar lāzera palīdzību un ir kā precīzs mērinstruments,” aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Viņš piebilda, ka gadījumā, ja pastāv detektori, kas spēj piefiksēt jaunos fotoradarus, tad to cenas mērāmas pat tūkstošos latu.
“Tas ir bizness, uz ko uzņēmēji pelna naudu. Šīs fotoradaru sistēmas, kas šobrīd tiek ieviestas viņas nedarbojas ar parastajiem principiem, tāpēc cilvēki izmet savu naudu vējā. Uz šīm lāzerierīcēm nedarbosies parastie detektori. Detektors vienkārši neuztver fotoradara signālu. Detektori ir daudz un dažādi, taču es šaubos, vai tādi detektori Latvijā ir. Ja viņi ir, tad maksā ļoti dārgi – pat tūkstošos,” klāstīja Zivtiņš.
Lai arī Latvijā joprojām ir pretrunas likumdošanā, jo radaru detektorus drīkst tirgot, taču izmantot tos nedrīkst, Zivtiņš atgādina, ka par to lietošanu ir paredzēts sods un policija tos var konfiscēt.
Lai arī daļai sabiedrībai ir viedoklis, ka policija ar jaunajiem fotoradariem pelnīs naudu, Zivtiņš uz to atbildēja, ka radaru galvenā jēga ir vidējā braukšanas ātruma samazināšana, līdz ar to policija nenodarbosies ar naudas pelnīšanu. “Vienkārši – autovadītājiem nevajag ātrumu pārkāpt,” uzsvēra Zivtiņš.
Ieviešot visus radarus un īstenojot citus pasākumus, pēc policijas aprēķiniem, valstī vidējam braukšanas ātrumam vajadzētu samazināties par desmit kilometriem stundā. Ja to izdosies sasniegt, tad gadā varētu tikt izglābtas apmēram 150 cilvēku dzīvības.
Vidējo ātrumu gan ļoti samazināt nevarot, jo tad iestāsies pretējs efekts, tāpēc policijai “jānobalansē pa vidu”, teica Zivtiņš.
