Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija parlamentā iesniegusi likumprojektu kas paredz vairākus labojumus dzīvojamo māju pārvaldnieku iecelšanas procedūrā.
Par sagatavotajiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā liecina informācija Saeimas mājaslapā.
Likumprojekts novērš vairākas ar norīkotā pārvaldnieka iecelšanu saistītās likuma nepilnības, tostarp sašaurināts ir to personu uzskaitījums, kas ir tiesīgas pašvaldībai lūgt iecelt norīkoto pārvaldnieku. Likumprojekta autori atzinuši, ka situāciju patlaban apgrūtina tas, ka gramatiska likuma interpretācija pieļauj iespēju šādu lūgumu izteikt visiem, kuru intereses jebkādi aizskar pārvaldītāja darbība vai bezdarbība.
Likumā līdz ar to arī plānots noteikt, kā pašvaldībai rīkoties, ja konkursā nav pieteikusies neviena persona vai arī ja tās, kuras pieteikušās, neatbilst izvirzītajām prasībām.
Turklāt iecerēts atcelt aizliegumu pārvaldniekam bez atsevišķa pilnvarojuma izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka uzkrājumus šī īpašnieka parādsaistību dzēšanai.
Līdz ar to likumā paliks vien norāde, ka pārvaldniekam nav tiesību izmantot šos uzkrājumus tādu zaudējumu segšanai, kas radušies viņa darbības dēļ.
Vēl likumprojekta precizēti tie gadījumi, kad pašvaldība lemj par pārvaldnieka iecelšanu un svītro likumā esošo atsauci uz tipveida pārvaldīšanas līgumu. Tā autori norāda, ka praksē tas līdz šim nepareizi uztverts kā obligāts līguma paraugs, nevis kā metodiskais palīglīdzeklis pārvaldīšanas procesā iesaistītajām pusēm.
Tas savukārt ir pretrunā ar vienu no civiltiesību pamatprincipiem – līgumu brīvības principu, atbilstoši kuram līdzēji var vienoties par jebkādu līguma saturu.
