Saeima nodeva izskatīšanai visās komisijās “Vienotības” un koalīcijas partiju rosinātos Satversmes grozījumus, kuri paredz ievērojami mazināt deputātu tiesisko imunitāti.
Par grozījumu nodošanu komisijām nobalsoja 54 deputāti, 37 bija pret, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.
Deputāta neaizskaramības noteikumi patlaban noteic, ka deputātu apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu vai citādi ierobežot viņa personas brīvību drīkst tikai pēc tam, kad tam piekritusi Saeima. Saeimas vērtēšanai nodotie grozījumi paredz, ka par administratīviem pārkāpumiem Saeimas deputāti tiks sodīti tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs, aģentūru LETA iepriekš informēja “Vienotības” preses sekretāre Laila Timrota.
Deputāta tiesisko imunitāti iecerēts mazināt arī attiecībā uz kriminālprocesuālām darbībām, tostarp kratīšanas izdarīšanu deputāta dzīvesvietā, neaizskaramības izmantošanu, paredzot attaisnot vienīgi ar objektīvi pamatotu nepieciešamību aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētas vajāšanas un nodrošināt netraucētu deputāta funkciju izpildi un parlamenta darbību.
Iepriekš kritiku par nesamērīgo tiesiskās imunitātes apjomu Latvijas parlamenta deputātiem, viesojoties Saeimā, izteicis arī Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tūrbjērns Jaglanns, atgādināja Timrota.
Minētie grozījumi Satversmē, ņemot vērā iepriekš izskanējušos iebildumus, ir nodalīti no konstitūcijas grozījumiem, ar kuriem iecerēts ļaut atklāti vēlēt gan Valsts prezidentu, gan Satversmes tiesas tiesnešus.
Apvienība “Saskaņas centrs” (SC) būtu gatava uzklausīt “Vienotību” savā frakcijas sēdē, lai saprastu, ko tieši ar šādu iniciatīvu tiek mēģināts panākt, – patiešām veikt grozījumus Satversmē vai arī pievērst sev uzmanību, iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Viņš arī piebilda, ka SC varētu atbalstīt rosinātās izmaiņas, jo ir par deputātu imunitātes mazināšanu.
Pret Satversmes grozījumu projekta nodošanu komisijām šodien debatēs iebilda deputāts Andrejs Elksniņš (SC), kurš norādīja, ka Saeimas deputātiem patlaban ir viszemākais imunitātes apjoms, salīdzinot ar tiesnešiem, prokuroriem un specdienestu pārstāvjiem. Tiesnešus, prokurorus un drošībniekus nedrīkst aizturēt pat administratīvā kārtā, nerunājot par kratīšanu un aizturēšanu, kurai akceptu var dot vienīgi ģenerālprokurors vai Augstākās tiesas tiesnesis.
Valsts prezidentam un Ministru kabineta locekļiem Satversmē vispār nav nostiprināta nekāda imunitāte. Elksniņš arī norādīja, ka deputāta imunitātei ir sociāla vērtība, kura ļauj deputātam pildīt savus funkcionālos pienākumus un kalpo kā nosacījums, pateicoties kuram tiek nodrošināta parlamenta neatkarība un patstāvīga loma valsts varas dalīšanā.
Elksniņš arī apgalvoja, ka pasaules vēsture ir pierādījusi, ka tie, kas valda, ietekmē visus bezizņēmuma procesus. Koalīcija, finanšu resursi, iestāžu resursi, tai skaitā drošības un tiesībsargājošās iestādes tiek izmantoti, lai ietekmētu politiskos procesus valstī.
Elksniņš pauda viedokli, ka izstrādātie Satversmes grozījumi pēc būtības ir pretrunīgi un ka tie ir “tiesiskuma” koalīcijas “kārtējais populistiskais gājiens”, ar kuru koalīcija cenšas padarīt parlamentu vairāk ietekmējamu.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš nevēlējās paust ZZS nostāju, pirms šis jautājums ir nonācis skatīšanā parlamentā.
Turpmākajā grozījumu izskatīšanas laikā koalīcijai būs nepieciešams iegūt SC vai ZZS deputātu atbalstu, jo, lai pieņemtu izmaiņas konstitūcijā, Saeimas sēdē klāt jābūt vismaz 2/3 deputātu, no kuriem vismaz 2/3 jābalso par.
