Pieļaujamos politisko partiju tēriņus Saeimas un pašvaldību vēlēšanās noteiks, aizpagājušā gada vidējai algai piemērojot koeficientu 0,0008, bet Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās – koeficientu 0,0003 uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās, paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.
Savukārt EP vēlēšanām, kas nākamgad plānotas vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām, tiks piemērots koeficents 0,00015. Tas nepieciešams, lai novērstu iespēju partijām, kuras startēs abās vēlēšanās, iegūt vairāk līdzekļu pašvaldību velēšanu kampaņai, piemēram, cīņā par pārstāvniecību Rīgas domē.
Grozījumi par partiju tēriņu griestiem ir saistīti ar vidējo bruto algu valstī, tai piemērojot koeficientu 0,0008. Pašlaik izdevumi uz vienu vēlētāju ir ap 32 santīmiem, kopējā vienai partijai tērējamā summa sasniedz aptuveni pusmiljonu latu līdzšinējo 280 000 latu vietā.
Patlaban katra partija priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst tērēt ne vairāk kā 20 santīmus uz katru vēlētāju, kas piedalījies iepriekšējās vēlēšanās.
Priekšvēlēšanu periods būs 120 dienas pirms vēlēšanām tagadējo 270 dienu vietā.
Grozījumi likumā paredz priekšvēlēšanu tēriņos iekļaut maksu par reklāmas izvietošanu televīzijā, radio, preses izdevumos, internetā, publiskās vietās, kā arī par pasta pakalpojumiem un labdarības pasākumu finansēšanu. Izdevumi, kas partijām radušies, maksājot juridiskajām personām par reklāmu sagatavošanu un vēlēšanu kampaņu rīkošanu, būs jānorāda vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā. Priekšvēlēšanu izdevumos neiekļaus līdzekļus, ko partijas tērējušas vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu algām, īrējot kampaņas vajadzībām kustamu vai nekustamu mantu un izdodot savus preses izdevumus.
Grozījumi paredz, ka fizisku personu ziedojumi un partijas biedru kopējās iemaksas – iestāšanās nauda, biedra nauda un dāvinājums – partijām gadā nedrīkstēs pārsniegt 100 minimālās mēnešalgas jeb pašlaik Ls 16000. Patlaban limits ziedojumiem partijām ir 10 000 latu gadā.
Partijām par savu finansiālo darbību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā būs jāiesniedz tikai gada pārskats, bet pēc vēlēšanām – ieņēmumu un izdevumu deklarācija. Patlaban partijām ir jāsagatavo četri dažādi finanšu pārskati.
Ministru kabinetam līdz nākamā gada maijam uzdots izstrādāt likuma grozījumus par partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta.
Debatēs pret minēto priekšlikumu uzstājās deputāte Sandra Kalniete (PS), kura norādīja, ka partiju priekšvēlēšanu tēriņi ir jāierobežo, “lai vēlēšanas nepārvērstos par izsoli, kur pēc vēlēšanām partijām ir jāatpelna investoru ieguldītais ar dažādiem ekonomiskiem un tiesiskiem pakalpojumiem”.
Deputāte aprēķinājusi, ka šodien atbalstītais koeficents 0,0008 ļaus katrai partijai 10.Saeimas vēlēšanu kampaņā iztērēt apmēram pusmiljonu latu, bet, pieņemot, ka Saeimā, tāpat kā pašlaik, būs pārstāvētas septiņas partijas, tad kopējās kampaņas izmaksas būs ap 3,5 miljoniem latu. “Vai tādas summas maz ir iespējams savākt godīgiem paņēmieniem no privātpersonām ekonomiskās stagnācijas apstākļos,” retoriski jautāja politiķe.
Pretēju viedokli pauda deputāts Māris Kučinskis (TP), kurš norādīja, ka mazāka koeficenta noteikšana varētu radīt partijām kārdinājumu meklēt ceļus, kā to apiet, un minētais koeficents ir optimāls.
Deputāts Vents Armands Krauklis (TP) norādīja, ka reklāmas ir tikai viena no kampaņas sastāvdaļām. Reklāma ir arī tad, ja kāds no ietekmīgiem laikrakstiem atbalsta kādu kandidātu nevis reklāmas laukumos, “bet savos rakstos desmit reizes vairāk nekā par citiem kandidātiem”.
Deputāts Artis Kampars (JL) aicināja sākt aktīvu darbu, lai beidzot dzīvē tiktu ieviesta partiju finansēšana no valsts budžeta.
Politologs Ivars Ījabs aģentūrai LETA pastāstīja, ka Saeimas balsojuma rezultāts jau bija paredzams – bija maz ticams, ka Saeima atbalstīts mazākos tēriņu griestus, ko piedāvāja partija “Jaunais laiks” un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.
Politologs atzina, ka pieļaujamie partiju tēriņi pirmsvēlēšanu laikā ir liela summa, kas vienlaicīgi ir arī izaicinājums pašām partijām, sevišķi jaunajām politiskajām organizācijām, piemēram, “Pilsoniskajai savienībai”.
Tomēr politologs neuzskata, ka augstie griesti ir traģēdija. “Daudz svarīgāk ir, lai šie noteikumi tiktu ievēroti. Tāpēc drīzāk vajadzētu rūpēties par “trešās personas” iesaistīšanu, kas uzraudzītu, vai noteiktie tēriņu griesti tiek ievēroti,” skaidroja Ījabs.
