Saeima šodien noraidīja vēlētāju rosinātos Satversmes grozījumus, kas dotu iedzīvotājiem tiesības iniciēt parlamenta atlaišanu, līdz ar to tiks sākta referenduma procedūra, lai galīgo viedokli par grozījumiem teiktu vēlētāji. Par grozījumiem balsoja 44, pret bija 37, bet atturējās 17 deputāti.
Par grozījumiem balsoja “Saskaņas centra”, “Jaunā laika” un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti. Savukārt atturējās visi Zaļo un zemnieku savienības deputāti, izņemot Saeimas priekšsēdētāju Guntaru Daudzi. Balsojumā atturējās arī Pēteris Tabūns (TB/LNNK).
Saskaņā ar likumu ne ātrāk kā pēc mēneseša un ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem Centrālajai vēlēšanu komisijai būs jārīko tautas nobalsošana.
Jau ziņots, ka parakstu vākšana grozījumu Satversmē ierosināšanai notika no šā gada 12.marta līdz 10.aprīlim. Parakstu vākšanas iniciatore bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Grozījumu Satversmē iesniegšanu Saeimā parakstu vākšanas abās kārtās atbalstījuši 217 567 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātie galīgie parakstu vākšanas rezultāti.
Iesniegtais Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Debatēs par Satversmes grozījumiem deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) pauda nožēlu, ka vairākums deputātu neatbalsta vēlētāju iniciatīvu.
“Es ar lielu cieņu izturos pret pirmās republikas valstsvīriem. Diemžēl viņu pēcteči ir deģenerējušies tiktāl, ka nespēj izdomāt daudz labāku argumentu, lai noraidītu tautas iniciatīvu, un turpina darīt Saeimā un valdībā visu, izņemot to, ko viņi pirms vēlēšanām bija solījuši tautai,” sacīja Buzajevs.
Deputāts Kārlis Šadurskis (“Pilsoniskā savienība”) savukārt norādīja, ka visi ir aizmirsuši, ka referendums maksā noteiktu miljonu latu skaitu. “Šobrīd mēs esam tik bagāti, ka varam to mierīgi atļauties bez bēdu, noraidot lielas Latvijas pilsoņu daļas izteikto gribu,” sacīja deputāts.
Savukārt Andris Bērziņs (LPP/LC) uzsvēra, ka šie Latvijas Brīvo arodbiedrību sagatavotie priekšlikumi ir brāķis. “Saukšu viņus īstā valodā. Ir brāķis! Es tikai nezinu, vai šis brāķis ir apzināti vai neapzināti atsūtīts šeit mums uz Saeimu balsošanai. Tas ir brāķis, ar kuru tiek mēģināts demontēt demokrātijas pamatvērtību. Jūs man jautāsiet, kas ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība? Es jums atbildēšu – tā ir pati demokrātija. Kas ir demokrātija? Demokrātija ir vairākuma gribas izpausme. Šajā gadījumā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vairākuma gribas izpausmes vietā mums piedāvā mazākuma diktātu vairākuma gribai.”
Debatēs deputāts Kārlis Leiškalns (TP) savukārt norādīja, ka “demokrātiju mēs paplašinām tikai tad, ja šādus nozīmīgus konstitucionālus grozījumus neizdarām šeit šaurā, 99 cilvēku, lokā, bet nododam tos referendumam, kur tautas vairākums arī izšķirs.”
“Nebaidīsimies no tautas! Atbalstīsim šo te 217 500 cilvēku ierosināto Satversmes grozījumu un ieviesīsim normu Satversmē, kas nedaudz, nedaudz atvieglina iespēju tautai ierosināt jaunas Saeimas sasaukšanu, bet kas nekādā ziņā neieviesīs politisku haosu, ja vien Saeimas deputāti paši to nesāks,” aicināja deputāts Krišjānis Kariņš (JL).
