Saeima ceturtdien lems par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, paredzot paaugstināt prasības izglītības ieguves kvalitātei no 2011./2012.mācību gada, liecina parlamenta sēdes darba kārtība.
Saeima balsos par grozījumu nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Vispārējās izglītības likumā atbalstīja valdība.
Grozījumi paredz, ka skolēns 9.klasi var pabeigt tikai ar vienu nesekmīgu atzīmi, bet vidusskolu – bez neapmierinoša vērtējuma.
Patlaban apliecību par 9.klases beigšanu var saņemt arī tad, ja jaunietis ir saņēmis līdz trim nepietiekamiem vērtējumiem, kas zemāki par četrām ballēm, kādā no mācību priekšmetiem gadā vai valsts pārbaudījumos. Savukārt atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi skolēns var saņemt, ja ir saņēmis līdz divām nesekmīgām atzīmēm.
IZM norāda, ka tādējādi tiek radīta situācija, ka izglītības dokuments tiek saņemts, lai gan pamatizglītības programma nav pilnībā apgūta. Turklāt, iestājoties vidusskolā, nesekmīgie skolēni nereti izrādās nespējīgi apgūt vispārējās vidējās izglītības programmas prasības.
Savukārt par nesekmīgām atzīmēm vidusskolā IZM uzsver, ka, no vienas puses, ir noteikts vispārējās vidējās izglītības obligātais saturs, bet, no otras puses, tiek pieļauts, ka šīs prasības netiek pilnībā izpildītas.
Iepriekšējā mācību gadā 750 skolēnu 9.klasi pabeidza ar nesekmīgām atzīmēm, bet 249 skolēni, beidzot 12.klasi, saņēma atestātu ar nesekmīgām atzīmēm.
Vēl izmaiņas likumā paredz palielināt mācību stundu slodzi 1.klasē par divām stundām un 2.klasē – par vienu stundu nedēļā, lai varētu ieviest svešvalodas apguvi jau no 1.klases. Pašlaik pirmā svešvaloda tiek mācīta no 3.klases.
Palielinot slodzi, IZM plānojusi pārdalīt aptuveni pusmiljonu latu no kopējās valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai 1.-4.klašu pakāpei.
Grozījumi likumā arī paredz iespēju Latvijā īstenot starptautiskas izglītības programmas, noteic vakara (maiņu) vidusskolu pamatuzdevumu, kā arī precizē skolēnu speciālās izglītības vajadzības, speciālās izglītības programmu īstenošanu, valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci, sastāvu un izveides kārtību.
Galīgais lēmums par grozījumiem jāpieņem Saeimai.
