Saeima ceturtdien lems par valdībā akceptēto likumprojektu paketi, kas paredz nāvessoda pilnīgu atcelšanu, liecina Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtība.
Tieslietu ministrija (TM) norāda, ka Latvija nav pievienojusies 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolam par pilnīgu nāvessoda atcelšanu, par ko regulāri izskan starptautisku organizāciju aicinājumi to paveikt.
Latvija šo protokolu ir parakstījusi jau 2002.gadā, taču līdz šim dokuments nav ratificēts.
TM uzsver, ka jau 2008.gadā valdībā atbalstīti un Saeimā iesniegti likumprojekti, kas paredzēja pievienoties 13.protokolam, tomēr likumprojektu tālāka virzība nenotika.
Šogad martā šo jautājumu atkārtoti aktualizēja un TM lūdza Saeimas atbildīgajām komisijām sniegt viedokli par likumprojektu tālāko virzību. Saeimas Ārlietu, Juridiskā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija martā, izskatot jautājumu par nāvessoda pilnīgu atcelšanu, atbalstīja to un aicināja virzīt 2008.gadā izstrādāto likumprojektu paketi pieņemšanai Saeimā.
Konvencijas 13.protokola ratifikāciju atbalsta arī Tiesībsarga birojs.
Likumprojektu pakete vēl jāapstiprina Saeimā.
Krimināllikums pašlaik paredz, ka nāvessodu var paredzēt tikai īpašos gadījumos ļoti šauram personu lokam – pilngadību sasniegušiem vīriešiem, kas izdarījuši slepkavību vainu sevišķi pastiprinošos apstākļos kara laikā. Līdz ar to Latvijā miera laikā nāves sods nav piemērojams un izpildāms.
Kopš 1996.gada septembra Latvijā noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts.
Pašlaik konvencijas 13.protokolu ratificējušas 42 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Valstis, kas 13.protokolu ir parakstījušas, bet nav ratificējušas, ir Armēnija, Latvija un Polija. Protokolu vēl nav parakstījusi Azerbaidžāna un Krievija.
Saeimā iesniegtie TM izstrādātie Krimināllikuma grozījumi arī paredz noteikt, ka gadījumā, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un persona izdarījusi noziegumu, par kuru Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa mūža ieslodzījuma vietā var noteikt brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem.
