Saeima šodien konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu, kurā paredzēts 1,85% deficīts no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz budžeta izskatīšanai 2.lasījumā politiķi ir apņēmušies budžeta deficītu samazināt līdz 1,5%.
Deputāti priekšlikumus varēs iesniegt līdz 3.novembrim, bet budžetu plānots pieņemt Saeimas ārkārtas sēdē 14.novembrī.
Budžets pirmajā lasījumā tika pieņemts, 53 deputātiem balsojot par un 44 tautas kalpiem balsojot pret.
Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) debatēs norādīja, ka valdība apzinās, ka šis ir budžets, par kuru ir daudz jādiskutē. “Šī budžeta veidošanu, apspriešanu un darbu pie tā labojumiem atšķirībā no citiem gadiem apgrūtina tas, ka nelineāri krītas plānotie nodokļu ieņēmumi, īpaši pievienotās vērtības nodoklis, kas pēdējās dienās jau ir sarucis zem aizvadītā gada līmeņa. Valsts ekonomikas straujā izaugsme pāriet ne mazāk straujā lejupslīdē,” brīdināja Slakteris.
Deputāte Sandra Kalniete (PS) valdošajai koalīcijai pārmeta to, ka Latvija ir dzīvojusi uz parāda un nav veidojusi uzkrājumus nebaltai dienai, “tādēļ esam atkarīgi no kreditoru labvēlības, ja vien viņiem pašiem jau pavisam drīz nepietrūks naudas”. “Vispasaules finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes apstākļos saprātīgs budžets kļuvis ne tikai par labklājības, bet arī nacionālās drošības jautājumu,” sacīja Kalniete un norādīja, ka praktiski mēs stāvam dziļas kraujas malā un prātojam, vai pārlēkt to ar vienu vai diviem lēcieniem.
“Slakteris piedāvā to darīt ar diviem lēcieniem, taču Slaktera budžets ir lēciens bezdibenī, pēc kura mūsu kauliņus diez vai spēs salāpīt pat dakteri Zatlers un Daudze,” izteicās politiķe.
Deputāte Baiba Rivža (ZZS) oponēja, ka, nepieņemot budžetu, valsts iegūs tikai vēl lielāku haosu, tāpēc nav cita ceļa, kā vien pieņemt budžetu pirmajā lasījumā un strādāt ar to tālāk.
Deputāts Jānis Eglītis (TP) uzsvēra, ka pašreizējā krīze ir izaicinājums ne tikai valsts pārvaldei, bet arī daudzām tautsaimniecības nozarēm. “Šis izaicinājums dod iespēju nozares modernizēt un racionalizēt, un mēs to nedrīkstam palaist garām,” sacīja pozīcijas deputāts.
Savukārt Ivans Klementjevs (SC) pauda šaubas, vai budžeta nauda patiešām tiek taupīta. “Ierēdņiem darba alga ir pieaugusi nesaprotami lielā apmērā, tāpat arī kompensācijas un prēmijas. Ja mums ir jātaupa nauda, tad patiešām to vajag arī taupīt.”
Cita opozīcijas deputāte Solvita Āboltiņa (JL) pauda nožēlu, ka valstī inflācijas apstākļos ir atļauts celt tikai vienu ēku – “Gaismas pili”, bet ne jaunu tiesas ēku, kaut vecā draud sagrūt.
Budžeta projektā valsts konsolidētā budžeta – valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summas, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem, – ieņēmumi prognozēti 5,46 miljardi latu, bet izdevumi – 5,79 miljardi latu.
Valsts pamatbudžetā nākamgad plānoti ieņēmumi 3,69 miljardu latu apmērā, kas ir mazāk nekā šogad, kad pamatbudžetu veidoja 3,81 miljards latu.
Valsts speciālajā budžetā nākamgad plānoti nodokļu ieņēmumi 1,669 miljardu latu apmērā, kas ir vairāk nekā šogad, kad bija 1,436 miljardi latu, savukārt kopējie speciālā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 1,781 miljarda latu apmērā.
Valsts speciālā budžeta izdevumi nākamgad plānoti 1,557 miljardu latu apmērā salīdzinājumā ar 1,220 miljardiem latu šogad.
Mērķdotācijās pašvaldībām no pamatbudžeta paredzēti 369,250 miljoni lati, bet dotācijās pašvaldībām – 7,152 miljoni lati. Apropriācijas rezerve plānota piecu miljonu latu apmērā.
2009.gada budžeta projektā tiek paredzētas vairākas prioritātes. Līdzekļu nodrošināšanai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanai kopumā paredzēti 926,9 miljoni latu, kas veido 16% no kopējiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem.
2,7 miljoni latu paredzēti minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 160 latiem uz 180 latiem ar 2009.gada 1.janvāri.
3,1 miljons latu paredzēts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta invalīdam kopš bērnības apmēra palielināšanai no 50 latiem mēnesī līdz 75 latiem mēnesī ar 2009.gada 1.janvāri, 2,3 miljoni latu – piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēra palielināšanai no 50 latiem līdz 75 latiem mēnesī ar 2009.gada 1.janvāri.
71,6 miljoni latu paredzēti piemaksas pie vecuma pensijas apmēra palielināšanai par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, visiem vecuma pensijas saņēmējiem neatkarīgi no vecuma pensijas apmēra ierobežojuma, no 0,40 latiem līdz 0,70 latiem ar 2009.gada 1.janvāri.
Paredzēti nepieciešamie līdzekļi pensiju indeksācijai, kā arī citām sociālajām vajadzībām.
Salīdzinājumā ar 2008.gada plānu likumprojektā paredzēts papildu finansējums iepriekšējos gados sākto pasākumu nodrošināšanai, tostarp šādiem nozīmīgākajiem pasākumiem: 21,6 miljoni latu – programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, 12,9 miljoni latu – iemaksām Eiropas Kopienas budžetā, 68,9 miljoni latu – valsts parāda vadībai, 67 miljoni latu – no 2008.gada 1.septembra paaugstinātās pedagogu darba samaksas palielinājuma par 60 latiem nodrošināšanai pilnam gadam.
Tāpat 22,3 miljoni latu paredzēti Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, 2,6 miljoni latu – dotācijai Liepājas un Ventspils lidostai iekšzemes lidojumu nodrošināšanai, viens miljons latu – jaunu tiesnešu un tiesu darbinieku amatu vietu izveidei Administratīvajā rajona tiesā, 1,2 miljoni latu – lauksaimniecības skaitīšanas 2010.gadā un Tautas skaitīšanas 2011.gadā sagatavošanas darbiem un norisei.
1,5 miljoni latu paredzēti brīvpusdienu nodrošināšanai 1.klases skolēniem 2008./2009.mācību gada otrajā semestrī un 2009./2010.mācību gada pirmajā semestrī, viens miljons latu – 2009.gada Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm organizēšanai, 0,6 miljoni latu – ieslodzīto uzturēšanai, jo, īstenojot efektīvu sodu politiku, ieviestas izmaiņas nosacītā soda piemērošanā, u.c.
Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā prognozes, ka IKP nākamgad pieaugs par 2%, gada inflācija būs 7,6%, bet darba meklētāju īpatsvars – 8,1%. Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un finanšu ministrs Atis Slakeris (TP) jau gan atzinuši, ka tiks mainīta IKP prognoze nākamajam gadam, jo saskaņā ar jaunākajiem datiem IKP nākamgad varētu būt ar mīnusa zīmi.
Kā ziņots, darbā pie valsts budžeta valdība iepriekš nolēma samazināt nākamā gada izdevumus par 10,67%, kā arī par 10% līdz nākamā gada vasarai samazināt štata vietas valsts pārvaldes iestādēs. Ar premjera rīkojumu tika iesaldēts atalgojums arī pārstāvjiem valsts kapitālsabiedrībās.
