Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tomēr nolēmis izsniegt Latvijas Universitātes (LU) rektoram Mārcim Auziņam pielaidi valsts noslēpumam, aģentūrai BNS pavēstīja SAB.
SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa paskaidroja, ka pēc papildu pārbaudes veikšanas SAB direktors Jānis Kažociņš ir izmantojis savas tiesības izsniegt Auziņam speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu.
Iemesli, kāpēc SAB lēmums atšķiras no Drošības policijas (DP) lēmuma, netiek izpausti.
SAB iepriekš saņēma Auziņa sūdzību par DP lēmumu, ar kuru viņam atteikta pielaide valsts noslēpumam.
DP Auziņam pielaidi valsts noslēpumam atteica aprīļa beigās. DP gan neizpauž iemeslus, kāpēc nolemts atteikt šo pielaidi.
Likumā par valsts noslēpumu teikts, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, ja tā iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības.
Pieeja objektiem tiek liegta personai, kura ir vai ir bijusi PSRS vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks. Pieeja arī tiek liegta personai, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Pieeju arī var atteikt personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu un kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar apreibinošu vielu atkarību vai gara slimību.
Atļauja darbam ar valsts noslēpumu Auziņam nepieciešama, jo LU pārņēma nu jau likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas programmas.
Saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs. Šāds saraksts, kurā iekļauts arī rektora amats, ar Auziņa rīkojumu ir apstiprināts LU.
LU darbība ir saistīta ar valsts noslēpuma izmantošanu un ir valsts noslēpuma subjekts, kurā augstākajām amatpersonām ir jāatbilst likuma par valsts noslēpumu prasībām un jāsaņem speciālā atļauja.
Presē izskanēja viedoklis, ka, nesaņemot pielaidi, Auziņam rastos problēmas vadīt LU.
