Neraugoties uz koalīcijas partneru aicinājumu veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP) piedāvāt risinājumu veselības nozares finansējuma pārdalei par labu slimnīcām, kuras iekļautas Māsterplānā, ministre uzskata, ka nozarē vairs nav līdzekļu, ko pārdalīt, tādēļ rīt savu risinājumu nepiedāvās, bet iepazīstinās ar esošo situāciju un līdzekļu pārdales riskiem.
“Pamatprincips ir, ka nav, ko vairs pārdalīt,” sacīja Rozentāle, “ja atņemsim līdzekļus vieniem, tie būs īslaicīgi risinājumi”. Viņas skatījumā, ja tiks pārdalīti līdzekļi no primārās veselības aprūpes, tiks izjaukts normālais līdzsvars, pēc kura, atbilstoši Rietumvalstu paraugam, tiecas Latvija, turklāt nav zināms, kāda reakcija būs primārajā veselības aprūpē un sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē strādājošajiem.Kā norāda ministre, šobrīd diskusijās izkristalizējušies divi viedokļi – vai nu valsts iet uz kvalitatīvu veselības aprūpi, kā to paredz Māsterplāns, vai arī saglabā pēc iespējas plašu slimnīcu tīklu, kas ir pietuvināts cilvēkiem.
Reģionālo vizīšu laikā Rozentāle ir pārliecinājusies par vairākiem argumentiem pret slimnīcu tīkla optimizāciju, piemēram, neviendabīgi attīstīto ceļu infrastruktūru, kas liec pacientus pietiekami operatīvi nogādāt uz reģionālajām daudzprofila slimnīcām, kā arī sniegt medicīnisko aprūpi mājās.
“Ar lielo pilsētu vadītājiem runājām, ka varbūt esam valsts, kur ir vajadzīgas 50 slimnīcas, bet plaša slimnīcu tīkla uzturēšana varbūt vairāk pilda sociālās funkcijas un tāpēc nebūtu jāfinansē no Veselības ministrijas budžeta,” norāda Rozentāle. Taču nodrošinot medicīniskās aprūpes funkcijas citur nekā daudzprofila slimnīcās, netiek pildīta pamatnostādne par iespējām saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.
“Mēs tikai mēģinām pierādīt, ka augstu kvalitāti ir iespējams saņemt ar minimāliem līdzekļiem no valsts budžeta, bet visa procesā cietējs tik un tā ir pacients,” piebilst ministre.
Jau ziņots, ka rīt, 3.augustā, pēc koalīcijas partneru lūguma veselības ministrei koalīcijas sadarbības padomē jāsniedz skaidrojums par neadekvāto finansējuma samazinājumu slimnīcām, kā arī jāpiedāvā risinājums finansējuma pārdalei, lai tās slimnīcas, kurām ir vieta Māsterplānā, varētu turpināt darbu un nenonāktu līdz maksātnespējai.
Tikmēr premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) ceturtdien paziņojis, ka Rozentāles sniegtās atbildes par situāciju veselības nozarē vairākās pozīcijās ir klaji pretrunīgas, kas mazina ticamību.
Sniegtajā informācijā nesakrītot skaitļi par kopējo nozares finansējuma samazinājumu, kas iepriekš tika uzrādīts kā 89,9 miljoni latu.
Veselības ministrijas iesniegtajā tabulā norādīts, ka kopējais samazinājums ir 80,2 miljoni latu. Tas veido tikai 13,8%, nevis 20% un vairāk, no 2009.gada budžeta izdevumiem pirms samazinājuma (578,711 miljoniem latu).
Vienlaikus ministrijas datos norādīts, ka samazinājums sabiedrības veselības veicināšanai un veselības aprūpes nodrošināšanai ir 81,62 miljoni latu, kas pārsniedz kopējo samazinājuma summu nozarei. Savukārt kvalitātes atbilstības un ekonomiskajam novērtējumam, tirgus uzraudzībai pat pēc samazinājuma 2.pusgadā ir paredzēts ap 6,3 miljoniem latu.
Pēc Rozentāles iesniegtajiem datiem vidējās darba algas samazinājums, salīdzinot ar 2008.gadu, ir no 372 uz 294 latiem, kas veido 48,98 miljonus latu. Pie šāda aprēķina atlikušais samazinājums, kas attiecas arī uz veselības aprūpes nodrošināšanu, veselības budžetā ir tikai 30 miljoni latu.
Šādi secinājumi izriet no ministrijas iesniegtajiem materiāliem, kas ar premjera starpniecību šodien tika nodoti arī Latvijas lielo pilsētu vadītājiem.
Savukārt veselības ministre Rozentāle apgalvo, ka budžetā pretrunu nav, bet būtiski ir, kādas budžeta sadaļas tiek analizētas, proti – ieņēmumu vai izdevumu.
Kā informēja Veselības ministrijas Komunikācijas vadītāja Egita Pole, premjers attiecībā uz veselības kopējo budžetu ir norādījis 2009.gada budžetu 578 miljoni latu, kas tika pieņemts 2008.gada 14.novembrī, bet jau 12.decembrī tas tika samazināts uz 533 miljoniem latu. Ar 2009.gada 16.jūnija budžeta grozījumiem veselības budžets patlaban ir 453 miljoni latu.
Starpība starp Veselības ministrijas publiski minēto samazinājumu 89,8 miljoni lati un budžetā parādītajiem 80,2 miljoniem latu ir Finanšu ministrijas ieskaitītais Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums, kuru nav atļauts izmantot iedzīvotāju ārstniecībā, skaidroja Pole, piebilstot, ka Rozentāle pirmdien, 3.augustā, tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS) un ir gatava sniegt detalizētu veselības nozares finanšu situācijas raksturojumu.
Sarunas laikā ar Dombrovski lielo pilsētu vadītāji atkārtoti uzsvēruši, ka veselības aprūpes strukturālās reformas stingri jābalsta uz Māsterplānu, kas nozīmē reģionālo slimnīcu saglabāšanu un stiprināšanu, neveidojot jaunas apvienības, kurām nav sasaites ar reģionālo slimnīcu.
Sarunā piedalījās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktore Renāte Pupele, kura sniegusi pārskatu par vienotā valsts dienesta veidošanas gaitu un mērķiem.
Pupele apliecinājusi, ka NMP dienesta brigādēm nedraud līdzekļu izsīkums un nav pamata bažām, ka gada beigās tam vairs nebūs vairs finansējuma. NMP dienesta vadītāja uzsvēra, ka valsts līmenī centralizētas ātrās palīdzības veidošanas pamatmērķis ir koordinācija, lai pacients nonāktu ārstēšanai atbilstoša līmeņa slimnīcā. Tādēļ katrā reģionā strādās arī reanimācijas brigāde, lai pacientu bez dzīvības apdraudējuma varētu nogādāt tajā slimnīcā, kur tam tiktu sniegta visa nepieciešamā palīdzība, informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
Tāpat 1.septembrī būšot zināms hospitalizācijas plāns, kurā tiks ietvertas tā slimnīcas, kas turpinās darbu un ar kurām sadarbosies NMP brigādes. No Latvijas lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem izskanēja arī principiālas iebildes pret centralizētu neatliekamās palīdzības veidošanu.
Ministru prezidents lielo pilsētu vadītājiem apstiprinājis, ka jautājums par veselības aprūpes finansējumu ir neatliekams, un tādēļ tas tiks izskatīts jau nākamajā nedēļā.
