Lai neradītu negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbību un izvairītos no uzņēmumu padarīšanas par nodokļu parādniekiem gadījuma rakstura nelielu kavējumu dēļ, Latvijā būtu vērts pārskatīt slieksni, no kura uzņēmumi tiek iekļauti nodokļu parādnieku datu bāzē, uzskata uzņēmēju organizāciju pārstāvji.
Nodokļu parādu slieksnis 100 latu apmērā ir noteikts nesamērīgi zems un būtu paaugstināms, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atzina, ka ikviens Latvijas uzņēmums var nonākt situācijā, kad uz neilgu laiku var izveidoties nodokļu parāds 100 latu apmērā, un uzņēmuma nosaukums tiek iekļauts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datu bāzē.
“Ja ieraksti šādā datu bāzē būs mērāmi vairākos desmitos tūkstošu, datu bāzes funkcionalitāte kļūs apšaubāma. Atklāts un ļoti būtisks ir jautājums par šādas datu bāzes administrēšanas operativitāti – vai atbildīgās institūcijas spēs operatīvi ievadīt un dzēst ierakstus, lai aizkavēta datu aprite nerada negatīvas sekas uzņēmējdarbībā, piemēram, uzņēmumam vēloties piedalīties publiskajos iepirkumos, kad nodokļu parādu neesamība ir viens no uzņēmumiem izvirzītajiem kvalificēšanās nosacījumiem,” sacīja Endziņš.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzskata, ka nodokļu parādu slieksnis 100 latu apmērā neļauj objektīvi izvērtēt uzņēmuma spēju nokārtot saistības.
“Šis jautājums nav tik vienkārši interpretējams, jo, pirmkārt, nav zināms, cik lielu daļu no šajā datubāzē iekļauto uzņēmumu skaita veido tieši aktīvie uzņēmējdarbības veicēji, un, otrkārt, cik lielai to daļai šie parādi ir īslaicīgi vai, gluži otrādi, ilgākā laikā uzkrājušies un nenomaksāti,” teica Meņģelsone.
Pēc viņas sacītā, praksē nav nekas neparasts, ka, piemēram, datubāzes atjaunošanās datumi iekrīt svētku dienās vai brīvdienās, bet nodokļi tiek nomaksāti tūlīt pēc tam. Tāpat nekāds retums nav tā dēvētie tehniskie parādi, kad nauda jau ir ceļā, ir pārskaitīta, bet vēl nav nonākusi Valsts kases kontā.
“Šeit drīzāk jārunā par to, ar kādu misiju un mērķi šī datubāze ir radīta. Savulaik tā tapa, lai ikviens uzņēmējs varētu ātrāk un sekmīgāk strādāt un savlaicīgi izvērtēt, ar kādiem partneriem sadarboties. Ja potenciālajam partnerim ir grūtības ar savu saistību kārtošanu, tas ir iemesls apsvērt, vai veikt darījumu, vai nē. Savukārt, ja šajā datubāzē ir liela daļa pieminēto tehnisko parādu vai īslaicīgu parādu, tā īsti neatspoguļo objektīvo situāciju un nepilda šo misiju. Turklāt parāda robežsumma – 100 latu – ir samērā zema, lai tas ļautu objektīvi izvērtēt uzņēmuma spēju nokārtot saistības,” uzskata LDDK ģenerāldirektore.
Viņa uzsvēra, ka iekļaušana šajā datubāzē var radīt grūtības, ne vien izvērtējot divu komercsabiedrību savstarpējos darījumus, bet arī piedaloties valsts iepirkumos, kur lielākoties ir obligāta prasība iesniegt VID izziņu, ka pretendentam nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 100 latu robežu.
VID nodokļu parādnieku datubāzē 1.aprīlī bija pieejama informācija par 53 594 nodokļu parādniekiem, kam nodokļu parāds ir virs 100 latiem. Saskaņā ar VID informāciju uz 1.aprīli valstī kopumā bija 195 702 nodokļu maksātāji-juridiskās personas, sekojoši pie nodokļu parādniekiem ieskaitīti aptuveni 27% šo personu. Saskaņā ar “Firmas.lv” un “Latvijas tālrunis” datiem Latvijā patlaban ir aptuveni 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību. Ja nodokļu parādnieku sarakstā būtu iekļauti tikai aktīvie uzņēmumi, tad tie veidotu aptuveni 97% no uzņēmumu kopskaita.
Publiskajā datubāzē mēneša sākumā bija pieejama arī informācija par 4124 nodokļu parādniekiem fiziskām personām, kam arī nodokļu parāds ir virs 100 latiem.
