Finanšu ministrs Einars Repše (JL) šodien plkst.12 Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) svinīgi nodevis nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumu projektus, taču joprojām nav skaidrs, vai nedēļas nogales sarunās starptautiskie aizdevēji ir atbalstījuši nākamā gada valsts budžetu.
Jau rīt Saeima lems par budžeta nodošanu izskatīšanai komisijām, bet ceturtdien, 5.novembrī, par tā pieņemšanu 1.lasījumā.
Repše pēc budžeta iesniegšanas žurnālistiem atzina, ka šis ir grūtākais pēckara laika budžets un izstrādāts ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, tomēr, pēc viņa domām, tam ir jābūt arī krīzes pārvarēšanas budžetam. Ministrs piebilda, ka budžeta dēļ valdība nekritīs, jo ”Latvijas politiķi” krīzes apstākļos konsolidējas.
Finanšu ministrs atzina, ka par sagatavotā budžeta atsevišķu izdevumu un ieņēmumu daļu ir iebildumi starptautiskajiem aizdevējiem, un viņi paši Latvijā varētu ierasties novembra vidū.
Savukārt Daudze žurnālistiem uzsvēra, ka Saeima nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā pieņems līdz decembra sākumam. Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) šajā nedēļas nogalē turpināja saskaņot ar starptautiskajiem aizdevējiem nākamā gada valsts budžeta projektu, taču FM norāda, ka tas būtiskas izmaiņas valdības izveidotājā budžetā neradīšot.
Repše iepriekš pauda pārliecību, ka saskaņošana ar aizdevējiem tiks panākta un 2010.gada valsts budžeta projekts tiks iesniegts Saeimā.
Finanšu ministrs uzsver, ka Latvija ir izpildījusi savu apņemšanos starptautiskajiem donoriem veikt budžeta konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā, un tas ir bijis pats būtiskākais. Protams, aizdevēji analizē arī Latvijas veidotās budžeta ieņēmumu prognozes, taču diskusijas ir tikai par atsevišķiem nodokļu ieņēmumiem, atkārtoti uzsvēris ministrs.
Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā “100.pants” Repše gan atzina, ka vairākās pozīcijās viedokļi ar starptautiskajiem aizdevējiem ir atšķirīgi. Galvenās domstarpības ir par atsevišķu budžeta pozīciju interpretāciju, kur starptautiskie kreditori nav pārliecināti, ka tiek pieņemti reāli un jauni lēmumi, kas dotu budžeta konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā.
Pēc Repšes teiktā, starptautiskajiem kreditoriem ir iebildumi pret šogad plānotajiem subsīdiju maksājumiem lauksaimniekiem 42 miljonu latu apmērā, jo šāda ātrāka subsīdiju samaksāšana nav reāls budžeta samazinājuma pasākums, bet gan maksājuma nobīde laikā.
Tāpat Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji iebilst pret neapliekamā minuma samazināšanu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu samazināšanu.
Finanšu ministrs vairākkārt uzsvēra, ka nodokļu jautājumi ir Latvijas iekšējā lieta un, ja valdība, Saeima un sociālie partneri ir gatavi pieņemt šādu budžeta projektu, tad starptautiskajiem aizdevējiem šajos jautājumos nevajadzētu celt iebildumus.
Ministrs pieļauj, ka Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji iebildīs pret Latvijas piedāvāto nekustamā īpašuma nodokļa variantu, jo ar šo nodokli plānots budžetā radīt lielākus ienākumus. “Mēs būtu varējuši uzlikt progresīvo mājokļa nodokļa likmi, lai tie, kam ir tās lielās villas, arī kārtīgi maksā,” sacīja finanšu ministrs.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Latvijā ieradās Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji nākamā gada valsts budžetā pieņemto lēmumu saskaņošanai. Kā ziņots, valdībā akceptētais nākamā gada valsts budžeta projekts 2010.gadā paredz ieņēmumus 3 781 888 682 latu apmērā, bet izdevumus – 4 347 973 488 latu apmērā.
Centrālās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 5,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pašvaldību – apmēram 1,7% no IKP.
Pēc Eiropas Komisijas korekcijām budžeta deficīts varētu palielināties vēl par 1,5%, bet kopējais noteikti nepārsniegs 8,5% no IKP.
