Patlaban nav pamata pārskatīt Latvijas pozīciju, lai lūgtu papildu finansējumu, un valsts to arī neplāno darīt, uzskata finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Kā informēja Finanšu ministrijā, ja Latvija veiksmīgi īstenos strukturālās reformas, tā arī var neiztērēt visu līdz šim piešķirto finansējumu, kas varētu tikt saglabāts kā sava veida stabilizācijas fonds, uzskata Repše.Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri otrdien apstiprināja plānus divkāršot grūtībās nonākušajām Austrumeiropas valstīm pieejamo ārkārtas aizdevumu summu līdz 50 miljardiem eiro (35,14 miljardiem latu).
“Šī palielinājuma mērķis ir pievērsties potenciālām jaunām prasībām no dalībvalstīm pēc vidēja termiņa palīdzības to maksājumu bilancei,” teikts ES izdotajā paziņojumā.
Ārkārtas aizdevumu summa jau decembrī tika divkāršota līdz 25 miljardiem eiro jeb 17,57 miljardiem latu, bet ES līderi sanāksmē martā nolēma, ka šo summu nepieciešams palielināt vēlreiz, jo paredzētā kredītlīnija sāk izsīkt.
Latvijai un Ungārijai no ES ārkārtas palīdzības fondiem rezervēti desmit miljardi eiro jeb aptuveni septiņi miljardi latu, bet Rumānija vēlas saņemt piecu miljardu eiro palīdzību.
Finanšu krīze no eksporta atkarīgās Austrumeiropas valstis skārusi īpaši smagi, jo reģiona ekonomikas ir stipri atkarīgas no ārvalstu investoru kapitāla.
ES palīdzību varēs saņemt arī blokā neietilpstošās valstis, ja tās nonāks smagās grūtībās, kas apdraudēs to ārējo finanšu saistību pildīšanu.
Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis, šodien Briselē norisinās Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme, kurā Latvijas nacionālās intereses pārstāv Repše.
ECOFIN sanāksmes laikā tiek diskutēts par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm ES. Tiek izskatīti vairāki būtiski grozījumi Eiropas Kopienas tiesību aktos par akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas izstrādājumiem, lai modernizētu un vienkāršotu esošos noteikumus, palielinātu to pārredzamību un pilnīgāk integrētu apsvērumus par sabiedrības veselību.
“Lielākā daļa no piedāvātajiem grozījumiem ir atbalstāma, tas ir nopietns solis vienošanās virzienā. Taču jāņem vērā arī katras dalībvalsts ekonomiskās situācijas individuālas īpatnības, lai lēmums būtu pieņemts valstu objektīvo interešu un iespēju robežās. Ņemot vērā Baltijas valstu tiešās robežas ar citām valstīm, šāds lēmums varētu palielināt arī nelegālās tirdzniecības apjoma pieauguma risku,” sanāksmē norādīja Repše.
Tāpat sanāksmes laikā izskatīts ziņojums par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu jautājumos, kas iezīmē stratēģisko virzienu sarunām ar trešajām valstīm. Šobrīd gandrīz visas uzrunātās valstis jau paudušas gatavību sadarboties, tādēļ ES līmenī atbalstīta turpmākās administratīvās sadarbības uzlabošana.
Šā gada 1.maijā apritējuši pieci gadi kopš 2004.gada ES paplašināšanās. ES Padomes ziņojumā tiek norādīts, ka ES paplašināšanās kopumā bijusi veiksmīga, taču dalībvalstīm ir jāturpina kopīga ES politikas ietvara īstenošana, uzlabojot finanšu sektora uzraudzību un nodrošinot atbilstošu un efektīvu daudzpusējo uzraudzību un ekonomisku sadarbību.
