Trešdien, kad paredzētas ‘reformu un tiesiskuma’ koalīciju veidojošo politisko spēku – “Vienotības”, Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK – sarunas par nozaru sadali un ministru amatu kandidātiem, iespējamais valdības sastāvs sabiedrībai nekļūs zināms, trešdienas rītā Latvijas Radio atzina “Vienotības” pārstāvis Kārlis Šadurskis un ZRP valdes loceklis Edmunds Sprūdžs. Savukārt premjers un šī amata kandidāts Valdis Dombrovskis (V) LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja, ka skaidrībai par ministru kandidātiem būtu jābūt līdz piektdienas rītam.
Dombrovskis norādīja, ka partijām sarunās par jomu sadalījumu un ministriem jāvirzās uz priekšu “pietiekami ātri”, jo pēc tam jāturpina darbs pie valdības deklarācijas. Arī Šadurskis un Sprūdžs prognozēja, ka līdz nākamajai pirmdienai, kad uz pirmo sēdi sanāks 11.Saeima, ministru saraksts būšot gatavs.
Šadurskis norādīja, ka parasti šādu sarunu sākumā visas partijas “paprasa vairāk, nekā tām pienākas”, bet “bumbiņas sakrīt bedrītēs” tikai vēlāk. Pēdējās pārbīdes vēl varētu notikt, rakstot valdības deklarāciju, pieļāva Šadurskis. Tomēr abi politiķi neredzēja iemeslus, lai līdz 17.oktobrim ministru saraksts nebūtu gatavs.
Šadurskis atzina, ka viena no “Vienotības” vēlmēm būs finanšu ministra amats Andrim Vilkam (V), un to apstiprināja arī Dombrovskis. Arī Sprūdžs atzina, ka šāds modelis, kad premjera partijas pārziņā ir arī Finanšu ministrija, varētu būt loģiskākais, jo iepriekš tas darbojies visveiksmīgāk, tomēr uzsvēra, ka par to vēl neesot runāts.
Sprūdžs arī apgalvoja, ka ZRP prioritāte vispirms esot sfēru sadale un kritēriju izvirzīšana ministriem, un tikai tad varētu runāt par konkrētiem kandidātiem. Viņš gan atzina, ka Roberts Ķīlis ir gatavs kļūt par izglītības un zinātnes ministru.
Savukārt Dombrovskis atzina, ka “Vienotība” “premjeru, finanses un labklājību saskata kā vienu paketi”, taču tas jāizdiskutē ar koalīcijas partneriem. Vaicāts, kurus tagadējos ministrus viņš labprāt redzētu arī savā jaunajā valdībā, premjers atzina, ka tādu esot pietiekami daudz, bet jautājums esot, kā beigsies sarunas par atbildības jomām. Tomēr viņš pieļāva, ka savu darbu varētu turpināt Vilks un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).
Ministru prezidents arī uzsvēra, ka ministru kandidātiem izvirzīti augsti kritēriji: sabiedrības uzticība, profesionalitāte un jomas pārzināšana. Tie attieksies gan uz “Vienotības”, gan pārējo koalīcijas partneru virzītajiem ministriem, un, “ja partneri virzīs kandidātu, kas neatbilst, lūgšu virzīt citu,” apstiprināja Dombrovskis.
Arī Šadurskis klāstīja, ka normālais veids esot, ka “partijas apsēžas pie galda un runā par savu vēlmju sarakstiem”. Viņš sacīja, ka “Vienotība” varētu nominēt kandidātu katram ministra amatam, taču saprot, ka visus ministra amatus nedabūsim. “Vispieklājīgāk būtu, ka pirmie, kas uzzina par vēlmju sarakstu, būtu partneri pie galda,” sacīja Šadurskis, atsakoties nosaukt “Vienotības” vēlmes publiski.
Komentējot Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēlmi izvērtēt arī ministru kandidātus, Šadurskis atzina: “jo vairāk neformālu konsultāciju, jo labāk”. Viņš gan piebilda, ka Satversme neparedz Valsts prezidentam tiesības noraidīt atsevišķus ministrus, tomēr atzina, ka ārlietu un aizsardzības ministru kandidatūras vienmēr neformāli saskaņotas ar Rīgas pili.
Arī Sprūdžs sacīja, ka ZRP pret šādu procesu neiebilst, jo partijas piedāvātajā politiskajā reformā ir līdzīgi priekšlikumi par prezidenta pilnvarām, tāpēc šī būs iespēja pārliecināties, kā tas darbojas praksē. Viņš norādīja, ka tieši tāpēc “diez vai ir prātīgi” atklāt ministru sarakstu, pirms prezidentam bijusi iespēja to izvērtēt un koleģiālā sarunā pārrunāt ar premjerministra amata kandidātu.
ZRP pārstāvis arī pauda uzskatu, ka valdības deklarācija būtu jāraksta “pārnozariski”, jo “nevar būt tā, ka ministrs viens kaut ko uzraksta par savu nozari un atnes”. Deklarācijai jābūt Ministru kabineta kopīgai deklarācijai, ne “kompilācijai no feodālo nozaru deklarācijām”, uzskata Sprūdžs.
