Tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā, pirmdien sēdē vienbalsīgi nolēma Centrālā vēlēšanu komisija. Tās vadītājs Arnis Cimdars sēdē paskaidroja, ka galīgais iespējamais termiņš izvēlēts, lai atbilstoši procedūrai pagūtu nodrošināt balsojuma iespēju ārzemēs dzīvojošajiem balsstiesīgajiem, tostarp balsojumu pa pastu.
Savukārt iepriekš izteiktais minējums par referenduma organizēšanu 30.jūlijā neietilpst Satversmē noteiktajā termiņā – ne ilgāk par diviem mēnešiem kopš rīkojuma izsludināšanas par Saeimas atlaišanu –, jo prezidents to oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicējis jau svētdien, 29.maijā, paskaidroja Cimdars.
Sēdes laikā gan izskanēja arī citi varianti par iespējām referendumu rīkot ātrāk, piemēram, 9. vai 16. jūlijā, jo jūlija beigās daudz cilvēku izvēlas doties atvaļinājumā. Tomēr šis netika atzīts par pietiekamu argumentu.
Referenduma izmaksas aptuveni divi miljoni latu
Referenduma izmaksas būs aptuveni divi miljoni latu, piebilda Cimdars.
Zatlers 28.maijā ierosināja atlaist Saeimu
Jau ziņojām, ka, pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Zatlers 28.maijā ierosināja atlaist Saeimu. Ja Latvijas pilsoņi referendumā nobalsos par parlamenta atlaišanu, tiks rīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas.
Savā runā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, “ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu”. Saeima savā balsojumā izrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers, un tā nav pirmā reize – 9.Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona.
Zatlers savā runā brīdināja par interešu grupu patvaļu un “demokrātijas privatizāciju”.
