Referendumā par divvalodību Latvijā, kas notika sestdien, kopumā piedalījušies 71,12% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) apkopotie galīgie dati par vēlētāju aktivitāti visos 1035 iecirkņos Latvijā un ārvalstīs.
Kopumā referendumā sestdien piedalījušies 1 098 847 no 1 545 166 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Jau sestdien kļuva skaidrs, ka referendums par divvalodību pēc dalībnieku skaita kļuvis par vislabāk apmeklēto referendumu Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Pēc aktivitātes līmeņa gan tas tomēr beigās nav pārsniedzis referenduma par pievienošanos Eiropas Savienībai 2003.gadā rezultātus.
Līdz šim gan vislielākais dalībnieku skaits, gan vislielākā aktivitāte bija referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kas notika 2003.gada 20.septembrī. Par šo jautājumu izteicās 1 010 467 jeb 71,49% pilsoņu. Par Latvijas dalību ES nobalsoja 676 700 jeb 66,97% vēlētāju.
Nākamais apmeklētākais referendums bija pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijā par grozījumiem Pilsonības likumā, kas atviegloja naturalizāciju un pieļāva pēc 1991.gada dzimušo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem. Šis referendums gan notika vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām 1998.gada 3.oktobrī.
Referendumā piedalījās 928 040 jeb 69,16% balsstiesīgo. Tā kā vairākums balsotāju bija pret likuma atcelšanu, grozījumi Pilsonības likumā stājās spēkā.
Trešais visvairāk apmeklētais referendums līdz šim bija pērn notikusī tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu, kuru ierosināja nu jau bijušais prezidents Valdis Zatlers. Tajā piedalījās 689 988 jeb 44,73% no 1 491 735 vēlētājiem. Par 10.Saeimas atlaišanu nobalsoja nospiedošs vairākums pilsoņu – 94,3%.
