Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Razāns atteicies kandidēt uz ārlietu ministra amatu, žurnālistiem otrdien pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis (“Jaunais laiks”).
Dombrovskis pēc valdības sēdes beigām otrdien stundu veltījis sarunām par ārlietu ministra amata kandidātu, taču Razāns pēdējā brīdī ģimenes apstākļu dēļ esot atteicies kandidēt. Līdz ar to premjers meklēs jaunu pretendentu.
Razāns bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīts kandidāts. Viņš visu dienu neatbildēja uz telefona zvaniem.
Dombrovskis apliecināja, ka gan ārlietu, gan tieslietu ministrus meklēs nozares speciālistu vidū, bet smagākais jautājums ir tieslietu ministra kandidatūra. Tiklīdz būs panākta vienošanās šajā jautājumā, “tiks atrisināts arī jautājums par veselības un ārlietu ministriem”.
Uz jautājumu, par ko liecina koalīcijas partneru nespēja vienoties par kandidātiem, premjers atbildēja izvairīgi. “Šajā gadījumā jautājums ir par tieslietu ministra amata kandidātu. Acīmredzot tā ir pietiekami svarīga ministrija. Visas partijas ir gatavas panākt vienošanos, un ne no vienas partijas nav ultimatīvu prasību.
Premjers noliedza, ka pēc Saeimas noraidošā lēmuma par Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā būtu saasinājušās attiecības ar ZZS.
Līdz ar Razāna atteikšanos kandidēt šonedēļ atkrīt cerības apstiprināt ministrus, taču premjers cer, ka vienošanos izdosies panākt, lai Saeimā balsojums varētu notikt nākamnedēļ.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, kura vārds iepriekš izskanēja starp kandidātiem, aģentūrai BNS sacīja, ka nevēlas kļūt par ministru.
Pēc valdības sēdes premjeram bija arī neilga saruna ar vienu no ZZS līderiem Raimondu Vējoni.
Koalīcijas partneri jau otrdien vienojās, ka trešdien tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā lemtu par Razāna iecelšanu amatā.
Premjers viņa virzīšanu pamatoja ar to, ka Razāns ir pieredzējis karjeras diplomāts un bezpartejisks kandidāts, tādēļ prognozējams Saeimas atbalsts viņa kandidatūrai. Dombrovskis arī uzskata, ka valdība tik ilgi nevar strādāt bez ārlietu ministra, jo īpaši, ņemot vērā, ka jau ceturtdien ir NATO ārlietu ministru neformālā sanāksme Tallinā, kur būtu vēlama arī Latvijas pārstāvja dalība.
No 10.februāra Razāns ir Ārlietu ministrijas (ĀM) politiskais direktors, bet līdz tam viņš bija ĀM plānošanas grupas vadītājs.
Diplomāta karjeru viņš sācis 1992.gadā, kad Ārlietu ministrijas Politiskajā departamentā strādāja par galveno speciālistu. Savulaik viņš darbojies arī ministrijas Ziemeļeiropas valstu nodaļā, Eiropas Savienības politikas nodaļā, plānošanas grupā. No 2005. līdz 2009.gadam viņš bijis vēstnieks Dānijā.
Razāns arī bijis abu eksprezidentu – Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas – ārlietu padomnieks, kā arī bijušo ministru prezidentu Induļa Emša (Zaļo un zemnieku savienība) un Aigara Kalvīša (Tautas partija) padomnieks ārlietu jautājumos.
Diplomāts izglītojies Lundas universitātē Zviedrijā, Stokholmas universitātē, bet Latvijas Universitātē ieguvis vēstures maģistra grādu.
Demisionējušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija) pašreizējo ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Razānu aģentūrai BNS nodēvēja par pieredzējušu Ārlietu ministrijas diplomātu un profesionāli, norādot, ka viņš ir viens no tiem ministrijas speciālistiem, kas darbu ārlietu dienestā sāka pirms vairāk nekā desmit gadiem.
