Vairāk nekā puse skolēnu nevēlas mācīties studēt eksaktās zinātnes un vēlas pievērsties humanitārajām zinātnēm vai veselībai un izglītība, savukārt, neatrodot darbu, 25% būtu gatavi doties uz ārzemēm, liecina biedrības “Iespējamā misija” kopā ar “Draugiem.lv” un “Hauska&Partner” veiktajā aptauja, vēsta “Latvijas Avīze”.
Dabas zinātnes gribētu studēt vien 15% jauniešu, bet seši procenti tēmē uz veselības, izglītības un humanitārajām zinātnēm. 56% jauniešu atzīst, ka nevēlas studēt dabaszinības, jo tās esot pārāk sarežģītas, savukārt 36% domā, ka šīs studijas paredzētas tikai pašiem gudrākajiem.
Skolā bioloģija, fizika un ķīmija ir tieši nemīlētākie mācību priekšmeti, noskaidrots aptaujā. Par iecienītiem tos atzīst tikai katrs trešais no ik simts aptaujātajiem. 57% jauniešu gan uzsver, ka papildus par stundās runāto viņi interesējas tad, ja apgūstamā tēma ir sasaistīta ar ikdienas dzīvi.
Jauniešiem skolā vislabāk patīk sporta stundas, ko uzsvēra 23% aptaujāto, un svešvalodas nodarbības, kas tīkamākās ir 14%. Dzimtās valodas stundas iecienītākās ir tikai deviņiem procentiem skolēnu.
Izvēloties darba vietu, 74% jauniešu atbildēja, ka svarīga laba alga, bet 42% – izaugsmes iespējas.
Tikai viens procents jauniešu, ja nevarētu atrast darbu savā specialitātē, būtu gatavi ilgstoši saņemt pabalstus un gaidīt labu darba piedāvājumu. Katrs ceturtais dotos projām no Latvijas un tikai 29% aptaujāto bezdarba laiku izmantotu sevis pilnveidošanai, vēsta laikraksts.
Piektdaļa jauniešu uzskata, ka nākotnē visienesīgākā profesija būs ārsts, labi pelnīs arī uzņēmumu vadītāji un juristi. Skolotājiem labu algu viņi neparedz.
