Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte kopējo situāciju ieslodzījuma vietās vērtē kā traģisku, tomēr tā tiek kontrolēta, un kā prioritāti Puķīte izvirzījis darbinieku skaita saglabāšanu.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzskata, ka darbinieku saglabāšana IeVP ir pats būtiskākais priekšnoteikums, lai arī samazinātu budžeta līdzekļu apstākļos cietumi spētu nodrošināt savas pamatfunkcijas, informēja Saeimas Preses dienestā.
“Grozot valsts budžetu, jārūpējas, lai samazinājums nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu šo iestāžu funkciju veikšanai. Pats būtiskākais ir saglabāt darbinieku skaitu,” šodien, tiekoties ar Puķīti un Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītāju Aleksandru Dementjevu, sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP).
Deputāts pauda bažas, ka citādi situācija ieslodzījuma vietās varētu līdzināties pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū pieredzētajam, kad cietumu ārējā apsardze tika nodrošināta, bet situācija to iekšienē netika kontrolēta.
Lai gan līdz ar budžeta grozījumiem tiks samazināts IeVP darbinieku atalgojums, tomēr cietumu uzraugi un sargi netiks atlaisti, apstiprināja Puķīte, norādot, ka reorganizācijas rezultātā gan plānots atlaist lielāko daļu Olaines cietuma slimnīcas darbinieku, jo tur iecerēts saglabāt tikai psihiatrijas un tuberkulozes nodaļu.
Ņemot vērā, ka finansējuma trūkuma dēļ būtiski tiks sašaurināts VPD programmu klāsts, tuvākajā laikā sagaidāma noziedzības palielināšanās un līdz ar to arī ieslodzīto skaita pieaugums Latvijas cietumos, prognozēja Puķīte.
Deputāti šodien konstatēja, ka probācijas dienests turpmāk vairs nesniegs sociālo rehabilitāciju no ieslodzījuma atbrīvotajām personām, kā arī postpenitenciāro palīdzību personām, kuras tiek sagatavotas atbrīvošanai vai ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām. Tāpat tiks ierobežotas tiesas un prokuratūras tiesības pieprasīt VPD izvērtēšanas ziņojumus. Bez tam līdz 2013.gada 1.janvārim VPD neuzraudzīs personas, kuras tiks atbrīvotas nosacīti.
VPD vadītājs Dementjevs norādīja, ka dienests rūpīgi vērtējis, lai budžeta samazināšanai būtu pēc iespējas mazāk negatīvu seku, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ vairs nav iespējams turpināt visas iesāktās aktivitātes. Arī viņš prognozēja, ka programmu slēgšanas, darbinieku atlaišanas un atalgojuma samazināšanas dēļ pieaugs atkārtotu noziegumu izdarītāju skaits.
Ja līdz šim recidīvu īpatsvars probācijas klientu vidū bijis tikai 4%, tad turpmāk tas varētu sasniegt 10%, brīdināja Dementjevs.Pēc iesaistīto institūciju pārstāvju ierosinājuma komisijas deputāti pauda atbalstu nepieciešamībai no divām līdz četrām stundām palielināt laiku, kuru ieslodzītie strādā bez atlīdzības. Kā skaidroja Puķīte, tas nepieciešams, lai ieslodzītie veiktu cietumu funkcionēšanai nepieciešamos saimnieciskos darbus.
Par nopietnu problēmu Puķīte atzina to, ka ieslodzījuma vietās vairumā gadījumu nav iespēju nodrošināt ieslodzītos ar darbu ražotnēs, kurās tiktu izgatavotas bērnunamiem un citām valsts iestādēm nepieciešamas lietas.
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte, arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) šo problēmu apzinājies jau sen un vairumā pēdējā laikā notikušo valdības sēžu viņš ir norādījis uz kritisko situāciju ieslodzījuma vietās.
IeVP darbinieku un amatpersonu arodbiedrības valdes priekšsēdētājas Valentīnas Maļcānes maija sākumā izplatītajā atklātajā vēstulē bija uzsvērts, ka pēdējo mēnešu laikā ieslodzīto personu skaits palielinājies par 700, savukārt cietumu finansējuma apjoms ir tik tālu “apcirpts”, ka nepietiek naudas pat minimālai sadzīves vajadzību nodrošināšanai.
Kā skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Saulīte, arodorganizācijas minētie skaitļi par ieslodzīto skaita pieaugumu ir objektīvi un pamatoti.
Kā iepriekš skaidroja Maļcāne, situācija ieslodzījuma vietās ir neapskaužama. “Finansējums salīdzinoši ar 2008.gadu samazināts vairāk nekā par deviņiem miljoniem latu. Tikai šī gada četros mēnešos tas samazināts jau vairākas reizes. [..] Ja ieslodzījuma vietas klusē, tas nenozīmē, ka tās klusēs arī turpmāk. Situācija ar katru dienu sāk saasināties. Pacietības mērs ir izsmelts,” teikts Maļcānes iepriekš izplatītajā vēstulē.
Kā vakar skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, “ir divas sistēmas, ko valdība saprot un ir izvirzījusi kā prioritāti, un tās ir ieslodzījuma vietas un tiesas”.
