Publiskai pieejai sestdien atvērts Aukstā kara laikā Austrumvācijas līderim Ērikam Honekeram būvētais kodoldrošais bunkurs.
Plānots, ka bunkuru varēs apmeklēt tikai trīs mēnešus un pēc tam tas tiks slēgts uz visiem laikiem.
Slepenais bunkurs būvēts no 1978.-1983.gadam. Tas atrodas dziļi priežu mežā uz ziemeļiem no Berlīnes un būvēts kā Austrumvācijas nacionālās aizsardzības padomes komandcentrs gadījumam, ja izceltos karš ar Rietumiem.
Bunkura 170 telpās bija paredzēts kodolkara gadījumā uzņemt aptuveni 400 cilvēkus no komunistiskās valsts augstākās vadības.
Neilgu laiku pēc komunisma sabrukšanas deviņdesmitajos gados kompleksā iekļuva metāla zagļi, aiznesot elektriskos kabeļus un caurules.
Savā laikā bunkurs tika uzskatīts par vismodernāko un labāk uzbūvēto šāda veida kompleksu ārpus Padomju Savienības.
Kodolsprādziena gadījumā bunkurs hermētiski noslēgtos un pilnībā nodrošinātu tajā esošos cilvēkus.
Pirmās 36 stundas pēc kodolsprādziena cilvēki elpotu bunkurā pieejamo gaisu, kas tiktu pārstrādāts, bet filtri ļautu cilvēkiem elpot 14 dienas.
Bunkura būvēšanā izmantotas aptuveni 85 000 tonnas dzelzsbetona, bet svarīgākās konstrukcijas būvētas uz metāla platformām, kas spētu izturēt tuvus kodolsprādzienus.
Pats Honekers bunkuru esot apmeklējis tikai vienu reizi pēc tā pabeigšanas 1983.gada decembrī, uzturoties pazemē tikai 20 minūtes.
