Šodien, 30.septembrī, Latvijas Psihologu arodbiedrība iesniedza Saeimā kārtējo vairāku desmitu psihologu parakstīto vēstuli, ar kuru pausti būtiski iebildumi pret likumprojektu „Psihologu likums”. Tādējādi iebildumus paudušo psihologu skaits tuvojas jau pustūkstotim.
Topošajā likumprojektā ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi, kas rada nopietnas problēmas nozares turpmākai attīstībai.
Saeimā iesniegtajā vēstulē psihologi norāda, ka iebilst pret piespiedu sertifikāciju un piespiedu sadalīšanu pa jomām. Šāds regulējums ir acīmredzamā pretrunā ar likumprojekta mērķi, jo nepaaugstina psihologu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Pretēji paredzētajam likumprojekts sadārdzinās psihologu pakalpojumu cenas, bet daudzi psihologi pārtrauks savu darbību, jo sertifikācijas kopējās izmaksas būs nesamērīgi lielas pretstatā zemajiem ieņēmumiem.
Psihologi uzskata, ka pakalpojumu saņēmējus var aizstāvēt, ieviešot psihologu reģistru un efektīvu sūdzību izskatīšanas mehānismu. Savukārt piespiedu sertifikācija un nesamērīgās finansiālās prasības rada bažas par šauras grupas ekonomiskām interesēm.
Jau pavasarī vairāk kā puse visu Latvijas psihologu vērsās Saeimā ar iebildumiem pret konstatētajām nepilnībām. Satraukumu ir paudušas arī 8 psihologu profesionālās organizācijas, kas ieņēmušas vienotu nostāju attiecībā pret likumprojektu un iesniegušas Saeimā kopīgi parakstītu vēstuli.
Trūkumus topošajā likumprojektā saskata ne vien Latvijas, bet arī citu valstu psihologi. Piemēram, vācu profesors Markuss Štuks (Prof. Dr. psych. habil. Marcus Stüeck) kritiski vērtē piespiedu sertifikāciju un papildu eksamināciju, ko ar likumprojektu plāno ieviest. Profesors Štuks norāda, šādas nesamērīgas prasības nepastāv ne Vācijā, ne pārējās Eiropas valstīs. Tā kā profesors piedalās Latvijas psihologu apmācībā no 2010.gada, arī viņš iesniedzis Saeimā vēstuli, brīdinot, ka šāds likums padarīs turpmāko profesijas attīstību Latvijā par neiespējamu. Psihologu nozarei Latvijā ir tikai nepilni 20 gadi un tai nav resursu, lai īstenotu piedāvāto sertifikācijas modeli.
Jāatzīmē, ka šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atsāka darbu pie likumprojekta izskatīšanas. Kopā 2.lasījumam ir iesniegti vairāk kā 70 priekšlikumi. Pagaidām komisija neplāno skatīt arodbiedrības un profesionālo organizāciju iesniegtos priekšlikumus, kuru kopējais skaits ir vēl lielāks.
