Līdz 20.martam NVO un citi interesenti tiek aicināti iesūtīt savu viedokli par “Zirgābolu” 2014.gadā pelnījušajiem uz e-pasta adresi vides.zirgabols@inbox.lv
Iespējams informēt Zirgābola padomi arī Facebook-ā.
Vides aizsardzībā ieinteresētu domubiedru grupa – Zirgābola balvas padome – jau sesto reizi pasniegs ikgadējos “Zirgābolus” – provokatīvas balvas, ko piešķir vides ķēzītājiem. Balvas mērķis – pievērst uzmanību vides aizsardzībai Latvijā, videi nedraudzīgiem projektiem, amatpersonu darbībai/bezdarbībai vides aizsardzības jomā, t.i., vides ķēzīšanai un ķēzītājiem.
Zirga gads “Zirgābolam” bija īpaši veiksmīgs, jo 2014.gada 24.oktobrī Latvijas ārstu biedrība to nominē ar “Veselības gada balvas 2014” veicināšanas balvu!
Piecu gadu laikā vairākkārt pie Zirgābola balvas ir tikusi Zemkopības ministrija, kas mērķtiecīgi, sistemātiski un apzināti normatīvo aktu sagatavošanā un praksē pēdējo gadu laikā vērsusies pret dažādām vides aizsardzības politikas jomām.
Bešā nav palikuši arī daži politiķi, piem., bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs par ķēzīšanas pieļaušanu un nereaģēšanu uz Latvijas Dabas fonda pētījumu, kas parādīja Latvijas vides dramatisko situāciju, bijušais Vides ministrs Raimonds Vējonis – par “ieguldījumu” Vides ministrijai pakļauto institūciju īstenotajā politikā piekrastē, ZZS frakcija Saeimā – par “zaļo” politiskās nišas nepamatotu aizņemšanu, par absolūtu neiesaistīšanos vides aizsardzības problēmu risināšanā, pilnīgu “mīkstumu” vides aizsardzības politikas īstenošanā, esot Saeimā un valdībā.
Zirgābols ir arī veicinājis pozitīvas pārmaiņas vides politikā. 2012.gadā Zirgābola balvu nominācijā “Ķēzienbudžets” saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) 2013.gada budžets, kurā, atbilstoši Finanšu ministrijas, valdības un Saeimas nolemtajam, 50% ieņēmumu bija jānodrošina, veicot mežizstrādi DAP apsaimniekošanā esošajos mežos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – dabas aizsargātāji būtu spiesti iznīcināt to, kāpēc vispār dabas aizsardzības nozare izveidota. Pateicoties rezonansei sabiedrībā pēc TV3 raidījuma “Bez Tabu” sižeta par mežizstrādi Slīteres dabas parkā un Vides konsultatīvās padomes sarakstei ar valsts institūcijām, 2014.gada DAP budžetā šāda absurda nosacījuma vairs nav.
Zirgābola balvas padomi atbalsta: Zaļā brīvība, Vides aizsardzības klubs, Vides izglītības fonds, Dzīvnieku drauga fonds, Latvijas Zemes draugi, Dzīvnieku SOS, Koalīcija dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai, Dzīvnieku brīvība, homo ecos:, Latvijas zaļā kustība.
2013.gadā Zirgābola balvu ieguva pasākumi un rīcības, kas iepriekš nebija izraisījuši rezonansi plašsaziņas līdzekļos un lielākai sabiedrības daļai varētu šķist nenozīmīgi, taču ilgtermiņā tie var sekmēt Latvijas vides degradāciju un nostiprināt sabiedrības uzskatu, ka ķēzījoša attieksme pret vidi, dabu un dzīvniekiem ir kļuvusi par sabiedrības normu Latvijā.
Nominācijā “Ķēzienprojekts” – Akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” par ceļa posma Vāverkrogs – Jugla asfaltēšanas projektu, kas paredz šķērsot dabas liegumu “Natura 2000” teritoriju “Lielie Kangari”. Projekts pēc būtības paredz daļēju Lielo Kangaru kalnu grēdas norakšanu.
Nominācijā “Ķēzienlēmums” – Priekules novada dome par 2013.gada 31.oktobrī vienbalsīgi atbalstīto lēmumu par ūdeļu fermas būvniecību Gramzdas pagastā.
Nominācijā “Ķēzieniecere” – Smiltenes novada dome par atbalstu iecerei iegūt dolomītu īpašumos, gar kuriem tek Vecpalsas upe – kas iekļauta prioritāro lašveidīgo zivju ūdeņu sarakstā viena no vērtīgākajām Latvijas upēm ar dabiskiem straujteces posmiem, nepilnus 5 km virs plānotās dolomīta ieguves vietas uz Vecpalsas upes atrodas dabas liegums “Rauza”, kas izveidots īpaši aizsargājamu gliemju sugu – ziemeļu upespērlenes un biezās perlamutrenes saglabāšanai.
Nominācijā “Ķēzienziņa” – LNT 30.novembra raidījuma “Dzīvīte” sižets par zvēraudzētavu Plocē, kas tika demonstrēts starptautiski atzīmējamā dienā “Fur Free Friday” (“No kažokādām brīvā piektdiena”). Pretēji šīs dienas idejiskajam saturam atteikties no nežēlīgas greznības – kažokādām, sižets bija veltīts kažokzvēru industrijas reklamēšanai.
Nominācijā “Ķēzienshēma” – Rīgas brīvostas pārvalde – lai īstenotu Daugavas kuģu ceļa padziļināšanas un rekonstrukcijas projektu, tā iecerējusi daļu no izsmeltās grunts, kas izmantojama būvniecībā, izvietot jūrā 50 ha platībā pie Daugavgrīvas mola. Betona siena 3, 5 m augstumā virs jūras līmeņa norobežos krastu vairāk kā 800m garumā, jūrā būve iestiepsies vairāk kā 700 m, tādējādi veidojot milzu kasti pie Daugavgrīvas bākas.
Nominācijā “Ķēzītājs” – Zemkopības ministrija par:
sniegto atbalstu SIA “Ekobaltika Group” (statūtkapitāls 3 Ls, dibināts 2013.gada sākumā) iecerei Baltijas jūrā zemūdens sprostos audzēt lašus un foreles, bez saskaņošanas ar ekspertiem un ietekmes uz vidi izvērtējuma piekrītot nodot uzņēmumam ilgtermiņa nomā astoņas Baltijas jūras teritorijas akvakultūras attīstīšanai;
sagatavotajiem MK noteikumiem “Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu”, kas paredz, ka mežaparkos var tikt veikta jebkāda veida un apjoma būvniecība, neparedzot, ka mežaparku teritorijās būtu jāsaglabā mežs.
Nominācijā “Lielais Zirgābols – 2013” – Visiem Latvijas valsts vides politikas īstenotājiem, kuru darbības rezultātā no kopumā 57 īpaši aizsargājamām dzīvotnēm (dažādi reti mežu, zālāju u.c. ekosistēmu paveidi) 49 (86%) atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un 47% stāvoklis turpina pasliktināties, kā arī reģistrēta viena izmirusi dzīvnieku suga – lidvāvere. Uz to norāda 2013.gadā veiktais Latvijas Dabas fonda pētījums, kas tika veikts, lai sagatavotu Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par apdraudēto dzīvotņu un sugu stāvokli, ko ik sešus gadus gatavo visas ES valstis.
Jau iepriekšējais ziņojums 2007.gadā uzrādīja, ka Latvija savā ainavā spējusi saglabāt ievērojami mazāk patiesi dabiskas vides nekā vairums citu ES valstu. Jaunākais, ar precīzākām metodēm sastādītais ziņojums vēsta, ka situācija ir ievērojami sliktāka nekā gaidīts: Latvija strauji zaudē atlikušās izcilās dabas vērtības.
Nominācijā “Speciālbalva – Vienaldzīgais ķēziens” – bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs par ķēzīšanas pieļaušanu un nereaģēšanu uz Latvijas Dabas fonda pētījumu, kas parādīja Latvijas vides dramatisko situāciju.
