Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien izsludinās iepriekš “izbrāķēto” un Saeimas laboto Maksātnespējas likumu, žurnālistus informēja prezidents.
Likumu viņš trešdien pārrunājis ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), un, tā kā nekādi piebildumi par to nav saņemti ne Prezidenta kancelejā, ne valdībā, Zatlers neesot redzējis iemeslu likumu neizsludināt.
Viņš atzina, ka jebkurš galarezultāts parasti ir kompromiss, ko pierādījis arī darbs pie šī likuma, kurā ņemts vērā gan kredītņēmēju, gan banku viedoklis un rasts līdzsvars starp abiem. Zatlers atzina, ka iebildumi, kurus viņš pats Saeimai bija izteicis saistībā ar likuma iepriekšējo redakciju, “pēc būtības ir ņemti vērā”.
Prezidents atzinīgi vērtē caurlūkošanas procesā ieguldīto darbu, kas ļāvis iespējami ātrā laikā rast tādu problēmas risinājumu, kurā fiziskas personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņš padarīts atkarīgs no parādnieka kopējā saistību apjoma un iespējām segt saistību apmēru, informē prezidenta Preses dienests.
Zatlers uzsver, ka godprātīgiem parādniekiem, kuri ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ kļuvuši maksātnespējīgi, ar jauno Maksātnespējas likumu tiek dota jauna iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi. Tomēr tas uzliek arī valstij pienākumu nodrošināt, ka paredzētais kredītsaistību dzēšanas termiņš netiktu izmantots tā, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus. Tādēļ motivācijas rakstā Saeimai Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka, paredzot Maksātnespējas likumā zināmus atvieglojumus parādniekiem, bet vienlaikus nepalielinot valsts uzraudzības pasākumus patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa tiek radīts palielināts risks ēnu ekonomikas jomā. Valsts prezidents aicināja izvērtēt, vai parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Ņemot vērā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izšķiršanos šādu papildus uzraudzību noteikt nevis Maksātnespējas likumā, bet gan citos normatīvajos aktos, Valsts prezidents atkārtoti aicina Saeimu turpināt darbu pie uzraudzības un kontroles mehānisma pilnveides, kā arī izsvērt nepieciešamību pastiprināt personas atbildību par likumpārkāpumiem maksātnespējas procesa gaitā.
Saeimas 26.jūlija sēdē pieņemtais caurlūkotais Maksātnespējas likums noteic, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī. Valsts prezidents atzinīgi vērtē to, ka caurlūkošanas procesā Saeima ir atbalstījusi viņa priekšlikumu dot iespējas izmantot jaunā Maksātnespējas likuma priekšrocības arī tām personām, kurām fiziskās personas maksātnespējas process būs uzsākts līdz Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās brīdim šā gada 1.novembrī.
Trešdien paiet 10 dienas, kopš pagājušās pirmdienas Saeimas sēdes, kurā grozītais likums tika apstiprināts, un šai termiņā prezidentam bija jāizšķiras, vai likumu izsludināt.
Bez debatēm parlamentā atbalstītais labotais Maksātnespējas likums paredz iedalīt kredītņēmējus pēc parādu apjoma un ļaut mazo kredītu ņēmējiem bankrotēt divos gados.
Mazajiem kredītņēmējiem, kuru saistības nepārsniedz 100 000 latu un kuru ienākumi pēc bankrota procedūras pabeigšanas ļauj segt mazāk par 50% no atlikušā saistību apjoma, daļa savu ienākumu parādu dzēšanai būs jāatlicina divu gadu garumā. Savukārt lielāku kredītu ņēmēji, kuru ienākumi neļauj segt vismaz 20% no saistībām, no parādiem varēs tikt vaļā 3,5 gadu laikā.
Parādnieku atlikušo saistību apjomu rēķinās pēc pilnīgas bankrota procedūras pabeigšanas. Iepriekš bija paredzēts, ka atlikušo saistību apjomu rēķina pēc tās parādnieka mantas daļas pārdošanas, kura kalpoja par kredīta nodrošinājumu.
Savukārt visvairāk diskusiju raisījušajā jautājumā par saistību dzēšanas termiņiem panākts kompromiss starp komercbanku un kredītņēmēju pārstāvju nostājām. Nolemts, ka tiem parādniekiem, kuru ienākumi nav pietiekami, lai segtu vismaz 20% no saistībām, kas palikušas pēc bankrota procedūras pabeigšanas, parāds būs jādzēš 3,5 gadu laikā, parādniekam maksājot mēnesī 1/3 no ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 minimālās mēnešalgas.
Savukārt mazajiem kredītņēmējiem, kuru kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu un kuri no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nespēj segt 50% no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, divu gadu garumā kreditoru prasījumu segšanai mēnesī būs jānovirza līdz 1/3 no ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās mēnešalgas.
Ja parādnieka ienākumi saistību dzēšanas procedūrā ir pietiekami, lai pēc ieķīlātā īpašuma pārdošanas segtu vismaz 35% no kopējām saistībām, saistību dzēšanas termiņš būtu divi gadi no procedūras pasludināšanas dienas. Savukārt, ja parādnieka ienākumi ļautu segt vismaz 20% no saistībām, termiņš būtu trīs gadi.
Prezidents iepriekš nolēma neizsludināt trešajā lasījumā pēc opozīcijas priekšlikumiem kardināli mainīto Maksātnespējas likumu, kas paredzēja, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūra ilgs divus gadus un cilvēkam parādu dzēšanai katru mēnesi jāmaksā 30% no saviem ienākumiem.
Prezidents norādīja, ka likumā būtu jānošķir personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus. Tāpat prezidents norādīja, ka šobrīd ievērojams kavēto kredītsaistību maksājumu īpatsvars ir tieši Latvijas valsts īpašumā esošajās kredītiestādēs, un ir rūpīgi jāizvērtē likuma ietekme uz valsts budžetu kopumā, kā arī uz pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir parādnieki – fiziskās personas.
