Armēnija aptur Armēnijas un Turcijas diplomātisko attiecību nodibināšanas līguma ratifikācijas procesu, tomēr neatsakās no ieceres normalizēt attiecības ar Turciju, ceturtdien paziņoja Armēnijas prezidents Seržs Sarkisjans.
“Mēs esam nolēmuši.. pagaidām neatstāt procesu, bet drīzāk apturēt protokolu ratifikācijas procedūru. Mēs uzskatām, ka tas atbilst mūsu nācijas labākajām interesēm,” sacīja Sarkisjans televīzijas uzrunā tautai.
“Armēnija saglabās savu parakstu zem protokoliem, jo mēs vēlamies saglabāt esošo iespēju normalizēt attiecības, tāpēc, ka mēs gribam mieru,” sacīja Sarkisjans.
Jau ziņots, ka Armēnijas valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas ceturtdien izplatīja paziņojumu, kurā aicina no parlamenta darba kārtības svītrot balsojumu par Armēnijas un Turcijas diplomātisko attiecību nodibināšanas līguma ratifikāciju.
“Uzskatām, ka ir nepieciešams no [parlamenta] darba kārtības izņemt jautājumu par Armēnijas un Turcijas protokoliem līdz brīdim, kad Turcija būs gatava turpināt tālāko procesu, neizvirzot priekšnosacījumus,” teikts Armēnijas prezidenta Serža Sarkisjana vadītās Republikāniskās partijas, liberāli konservatīvās partijas “Pārtikusī Armēnija” un centriskās “Taisnības vara” paziņojumā.
Tāpat visas valdošās partijas uzsver, ka jautājuma izskatīšanu nepieciešams atlikt, jo Turcija pagaidām ir atteikusies ratificēt šos protokolus, tādēļ turpināt ratifikācijas procesu Armēnijā esot bezjēdzīgi un tas ir nonācis strupceļā.
“Armēnijas parlamenta politiskais vairākums uzskata, ka nav pieļaujami pēdējās dienās izskanējušie Turcijas puses, tostarp premjerministra Redžepa Tajipa Erdoana, izteikumi, saskaņā ar kuriem Armēnijas un Turcijas protokolu ratifikācija atkal tiek sasaistīta ar Kalnu Karabahas un Azerbaidžānas konflikta noregulēšanas procesu,” teikts paziņojumā.
Dokumentā norādīts, ka Armēnijas prezidents pēdējos divos gados konsekventi strādājis, lai izveidotu un attīstītu abu valstu attiecības bez jebkādiem priekšnosacījumiem.
“Liela daļa pasaules valstu ir pozitīvi reaģējušas uz šo iniciatīvu, uzsverot to, cik ļoti svarīga ar reģionālās stabilitātes nodrošināšana un problēmu risināšana civilizētā dialogā,” raksta koalīcijas partijas.
Pērnā gada oktobrī Turcija un Armēnija Šveices pilsētā Cīrihē parakstīja vēsturisku līgumu par diplomātisko attiecību nodibināšanu, kā arī līgumu par kopīgās robežas atvēršanu, un tas bija pirmais solis uz abu valstu izlīgumu pēc gandrīz gadsimtu ilgām saspīlētām. Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējuši abu valstu parlamenti, un pēc tam divu mēnešu laikā tiks atvērta abu valstu kopīgā robeža.
Tomēr Turcijas amatpersonas vairākkārt paziņojušas, ka ratifikācijas process neturpinās savu virzību, kamēr Armēnija nebūs panākusi progresu attiecībās ar Azerbaidžānu Kalnu Karabahas jautājumā.
Turcija kopš 1993.gada ir slēgusi robežu ar Armēniju un noteikusi ekonomisko blokādi, jo Armēnija atbalsta starptautiski neatzīto Kalnu Karabahas republiku, kas ir pasludinājusi neatkarību no Azerbaidžānas, ar kuru Turcijai ir ciešas etniskas un vēsturiskas saites. Galvenokārt armēņu apdzīvotā Kalnu Karabaha 1992.gadā pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas, un tā pastāv ar Armēnijas militāro atbalstu.
Armēņi arī uzskata, ka pusotrs miljons viņu tautiešu nogalināts Osmaņu impērijas īstenotā genocīdā Pirmā pasaules kara laikā. Turcija līdz šim noliegusi genocīdu un apgalvojusi, ka 300 tūkstoši armēņu un vismaz tikpat daudz turku un kurdu nogalināti no 1915. līdz 1917.gadam, kad armēņi ar Krievijas atbalstu sacēlušies pret Osmaņu impēriju.
