Pirms 23.jūlija referenduma par 10.Saeimas atlaišanu neviena no parlamentā pārstāvētajām frakcijām nav gatava aģitējot pārliecināt vēlētājus, ka šai Saeimai darbs būtu jāturpina, bet, sajūtot sabiedrības noskaņojumu, vairāki politiķi pat ir gatavi aicināt vēlētājus būtībā uz sevis pašu padzīšanu no Jēkaba ielas.
Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un premjera Valda Dombrovska apvienība “Vienotība” aicinās vēlētājus piedalīties referendumā un balsot par Saeimas atlaišanu, bet, visticamāk, tā būšot “tiešā komunikācija”, portālam “Delfi” sacīja “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
“Mēs vēlētājiem teiksim, ka tā ir unikāla iespēja parādīt īsto vietu oligarhiem,” stāstīja Zaķis, no kura teiktā noprotams, ka referenduma kampaņa plūstoši pāries ārkārtas vēlēšanu aģitācijā. “Ar 33 balsīm [tik “Vienotības” frakcijai ir tagad] to izdarīt nevar, jo lēmumus var pieņemt, ja Saeimā ir 51 balss,” skaidro Zaķis.
“Vienotība” aicinās vēlētājus saprast, “ka kaut kas mainīsies, ja vairākumu Saeimā veidos spēki, kas nav saistīti ar oligarhiem, tāpēc aicināsim dot tiem savu uzticību,” skaidroja Zaķis. Viņš gan nespēja izskaidrot, kā “Vienotība” komunicēs vēlētājiem sadarbību koalīcijā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kurā ietekmīgs spēlētājs ir Valsts prezidenta Valda Zatlera par oligarhu nosauktais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Vienotības” koalīcijas partneres ZZS valde pirmdien nolēma aicināt cilvēkus piedalīties referendumā un izteikt savu viedokli, portālam “Delfi” pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš gan norādīja, ka ZZS neaicinās balsot ne par, ne pret Saeimas atlaišanu, jo “tas nebūtu korekti”, taču vissvarīgākais esot skaidri uzzināt sabiedrības viedokli.
“Mēs esam par – paši iesim un aicināsim arī citus,” portālam “Delfi” uzsvēra lielākās opozīcijas frakcijas “Saskaņas centrs” (SC) priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. SC argumenti esot “ļoti vienkārši,” skaidroja Urbanovičs: “Vairākums, kurš nosaka toni, ir nespējīgs izvest valsti no krīzes, tāpēc cerēsim uz jauno Saeimu, ka tā būs labāka un varēs to izdarīt.”
“Naudu netērēsim, tās mums nav,” uz jautājumu, vai SC rīkos organizētu kampaņu, atbildēja Urbanovičs. Viņš gan ir pārliecināts, ka referenduma iznākums ir prognozējams un pozīcijai par parlamenta atlaišanu, kurai piekrīt SC, būs “absolūts tautas atbalsts”.
Opozīcijā esošā “Par labu Latviju” (PLL) frakcija, kuras deputāti ir abi pārējie Zatlera par oligarhiem nosauktie – Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, vēl nav pārrunājusi nostāju referenduma jautājumā, atzina frakcijas vadītājs Edgars Zalāns. Turklāt neesot arī skaidrs, kā PLL ietilpstošās Tautas partija un LPP/LC varētu startēt iespējamajās ārkārtas vēlēšanās – kopā vai atsevišķi. Tomēr Zalāna personīgais viedoklis esot, ka politiķiem referenduma procesā nevajadzētu jaukties iekšā vispār.
“Nevajadzētu organizēt kampaņu pret referendumu, jo, ja reiz tautai šāda iespēja ir dota, tad jādod tam iespēja notikt,” pārliecināts Zalāns, kurš uzskata – neizmantot šo iespēju būtu slikti “no sabiedrības attīstības viedokļa”. Referenduma process ir sācies, un cilvēkiem būtu jāļauj tajā piedalīties, bet politiķiem procesā nevajadzētu iejaukties un būtu jāatturas no aģitācijas par vai pret Saeimas atlaišanu, uzskata PLL frakcijas vadītājs.
Savukārt opozīcijā esošās VL-TB/LNNK frakcijas līderis Einārs Cilinskis gan uzskata, ka Nacionālā apvienība paudīs viedokli, ka cilvēkiem referendumā ir jāpiedalās un Saeima ir jāatlaiž. Viņš gan atzīst, ka “milzīgi saspringt nav vērts – ja 80% iedzīvotāju tā domā, tad specifiska kampaņa nav vajadzīga”.
Pēc Cilinska domām, pieļaujot “hipotētisku” versiju, ka referendumā tautas vairākums nobalsos pret Saeimas atlaišanu, “tas nebūs nekas labs”. “Ja rezultātā nekas nemainīsies un cilvēkiem tā arī paliks vecā Saeima, būs liela vilšanās,” skaidro VL-TB/LNNK pārstāvis, kurš mudina apzināties, ka “process ir jāpabeidz”.
Jau vēstīts, ka maija pēdējās dienās Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, ka, izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, ierosina atlaist Saeimu. Šis rīkojums stājās spēkā sestdien, un 23.jūlijā notiks referendums par šo jautājumu. Uzrunā tautai Zatlers atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.
Savā runā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, “ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu”. Saeima savā balsojumā izrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers. Prezidents savā runā brīdināja par interešu grupu patvaļu un “demokrātijas privatizāciju”.
Savukārt Zatlers savu amatu nesaglabāja – 2.jūnija Saeima ar otro piegājienu par Valsts prezidentu ievēlēja piecu “zaļzemnieku” izvirzīto, no Vidzemes ievēlēto deputātu, bijušo “Unibankas” vadītāju Andri Bērziņu (ZZS). Par viņu nobalsoja 53 deputāti.
