Svētdien īstenotā
lidmašīnas nolaupīšana bija Baltkrievijas autoritārā līdera
Aleksandra Lukašenko mēģinājums iebiedēt ārzemēs mītošo
režīma opozīciju, aģentūrai LETA komentēja Latvijas
Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un
politisko pētījumu institūta pētnieks Ojārs Skudra.
Tāpat viņš
atzīmēja, ka šis gadījums nenozīmē kaut ko principiāli jaunu
Eiropas Savienības (ES) un Baltkrievijas attiecībās. Tā bija
apzināta Lukašenko akcija, kas ir vērsta pret opozīcijas medija
“Nexta” dibinātāju Romānu Protaseviču, kurš masu
mediju jomā vairs tik aktīvi nedarbojas, norādīja politologs.
Tiek ziņots, ka Grieķijā Protasevičsticies ar vienu no
Baltkrievijas opozīcijas līderēm – Svjatlanu Cihanousku.
Skudra pieļāva, ka
Lukašenko rēķinājās, ka starptautiskā reakcija būs negatīva
un ka, visticamāk, pret Baltkrieviju noteiks papildu sankcijas. Pēc
Skudras paustā, jautājumus raisa izvēlētais laiks, jo pagaidām
pastāv indikācijas, ka jūnijā notiks ASV prezidenta Džo Baidena
un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās.
“Tādas
darbības, tiesa gan, tiešā veidā neattiecas uz Krieviju, bet
ticami, ka Baltkrievijas un Krievijas specdienesti akciju bija
saskaņojuši vai arī koordinēti sadarbojušies tās veikšanā.
Pagaidām to precīzi pateikt nevar, bet tas rada jautājumus,”
sacīja Skudra, norādot, ka tiek prognozēta kārtējā Putina un
Lukašenko tikšanās.
Jautāts, vai
Eiropas attiecības ar Baltkrieviju var mainīties tikai ar Lukašenko
nomaiņu, politologs aicināja ņemt vēra, ka viss, ko dara
Baltkrievijas autokrātiskais līderis, “ir jādala ar trīs, jo
nekad nevar zināt, cik lielā mērā tas ir šovs”. Skudra
atzīmēja, ka, tā kā notikušais bija mēģinājums iebiedēt
ārzemēs mītošo opozīciju, no tāda viedokļa opozīcijas līderei
Cihanouskai riski ir vislielākie.
“Vai šāda
veida akcijai būs arī kāda ietekme uz (..) opozicionāriem
Baltkrievijā, patlaban ir grūti pateikt. Tas daļēji būs atkarīgs
no tā, vai opozīcijas atbalstītāji rīkos vai nerīkos protesta
akcijas. Pagaidām nav izskanējuši aicinājumi uz tādām,”
norādīja pētnieks.
Runājot par papildu
sankcijām, kas tiks noteiktas pret Baltkrievijas amatpersonām un
institūcijām, Skudra atzīmēja, ka Eiropas Padomes politiskais
lēmums ir viena lieta, taču tam ES birokrātiskajā mašinērijā
jāiegūst precīzs starptautiski tiesisks formulējums, jo ES valstu
līderi pieņem politisku dokumentu, bet praktiskā izpilde ir
saistīta ar to, lai Baltkrievija nevarētu vērsties starptautiskā
tiesā un apstrīdēt lēmumu.
“Ņemot vērā
ekonomiskos zaudējumus, jo par reputācijas zaudējumiem attiecībā
uz Lukašenko nevar runāt, es to interpretētu kā tiešu sadarbību
ar Putinu, jo septembrī ir gaidāmas Krievijas Valsts domes
vēlēšanas. Reakciju uz Lukašenko provokāciju viņš varētu
izmantot priekšvēlēšanu kampaņā, norādot, ka abas valstis
atrodas ienaidnieku ielenkumā,” pauda politologs, norādot, ka
šo gadījumu var skatīt arī kā Lukašenko “palīdzību
Putinam un partijai “Vienotā Krievija”, gatavojoties
septembra Valsts domes vēlēšanām”.
Runājot par Rīgā
veikto Baltkrievijas oficiālā karoga nomaiņu ar opozīcijas
karogu, pētnieks pieļāva iespēju, ka lēmums par diplomātu
izraidīšanu tika pieņemts pirms karogu maiņas vai arī šie
notikumi ir notikuši lielākā vai mazākā mērā sinhroni.
“Diplomātu
izraidīšana bija Baltkrievijas iniciatīva – diplomātiski agresīvs
žests, kas principā ir ļoti reti sastopams. Tādas akcijas mēdz
īstenot valstis, kas atrodas militārā konfliktā viena ar otru.
Acīmredzot, Baltijas valstu nostāja ir novedusi Lukašenko līdz
histērijai, tāpēc nekādu citu reakciju no viņa nevarēja
sagaidīt. Latvijas atbilde ir atbilstoša, jo ir jāsaglabā
pašcieņa un Baltkrievijai jāatbild ar to pašu,” atzīmēja
politologs.
Tāpat pētnieks
vērsa uzmanību uz to, ka karoga nomaiņa netika veikta kādā
oficiālā valsts institūcijā, bet gan publiskā telpā, kur karogu
nomaiņa nav vērtējama kā politisks vai valstisks akts, uz ko
norādījis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV),
proti, ka tā bija Rīgas domes iniciatīva, kuru viņš atbalstīja
arī ar savu klātbūtni.
“Profesionālā
valodā to varētu nosaukt par politisko sabiedrisko attiecību jeb
publiskās diplomātijas darbību, kas iegūst plašu skanējumu masu
medijos. Tas ir simbolisks solidaritātes akts ar Baltkrievijas
opozīciju. Jāpiebilst, ka Lukašenko baltsarkano karogu ir
pasludinājis par “nacistisku simboliku”, un te jau vairāk
ir runa par politiskajiem simboliem un to izmantošanu,”
skaidroja Skudra.
Jautāts, kāpēc no
trijām Baltijas valstīm Lukašenko izvēlējās izraidīt Latvijas
diplomātus, politologs skaidroja, ka tas, visticamāk, bijis
subjektīvs lēmums, jo Lukašenko rīcība nereti esot histēriska
bez racionāla pamatojuma. Skudra pieļāva, ka tas, iespējams, ir
saistīts arī ar to, ka Latvija atteicās kopā ar Baltkrieviju
rīkot pasaules čempionātu hokejā.
Tāpat pētnieks
vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas vēstnieks un diplomāti netiek
pasludināti par valstij nevēlamām personām respektīvi jeb
“persona non grata”, jo viņi no Baltkrievijas izraidīti
līdz “attiecību normalizācijai”. Skudra pieļāva, ka
pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām un militārajiem manevriem
“Zapad 2021”, kaut kad ap Ziemassvētkiem, attiecības
konsulārā līmenī varētu atjaunoties, bet maz ticams, ka
Baltkrievijā šogad atgriezīsies Latvijas vēstnieks.
