Publiskots Polijas Seima rezolūcijas “par PSRS 1939.gada 17.septembra agresiju pret Poliju” projekts, un tajā padomju valsts noziegumi raksturoti kā genocīds.
Rezolūcijas par PSRS agresiju parlaments pieņēmis arī iepriekšējos gados, tomēr šajos dokumentos vārds “genocīds” nav lietots.Sagaidāms, ka rezolūcija tiks pieņemta tuvākajā Seima sēdē 23.septembrī.Dokuments sagatavots, parlamenta spīkeram Broņislavam Komorovskim konsultējoties ar frakciju vadītājiem.”1939.gada 17.septembrī PSRS karaspēks bez kara pieteikšanas veica agresiju pret Polijas Republikas teritoriju, pārkāpjot tās suverenitāti un starptautisko tiesību normas. Sarkanās armijas iebrukuma pamatā bija 1939.gada 23.augustā noslēgtais Molotova-Rībentropa pakts. Tādējādi tika veikta ceturtā Polijas sadalīšana. Polija kļuva par divu totalitāro režīmu – nacisma un komunisma – upuri,” teikts dokumentā.Rezolūcijas projektā arī norādīts, ka “Sarkanās armijas iebrukums atklāja kārtējo traģisko nodaļu Polijas, kā arī visas Centrālās un Austrumeiropas sadalīšanā”.”Polijas likteni dalīja daudzas citas Centrālās un Austrumeiropas tautas. Lietuva, Latvija un Igaunija zaudēja suverenitāti, parādījās draudi Somijas un Rumānijas teritoriālajam veselumam. Gulaga arhipelāgs aprija simtu tūkstošu visa šī reģiona cilvēku dzīvības, tajā skaitā arī daudzu PSRS pilsoņu dzīvības. Šīs sistēmas organizācija, parādības ilgums un apjomi piešķīra šiem noziegumiem, arī Katiņas noziegumam, genocīda pazīmes.”Dokumenta noslēgumā apliecināta Seima pozīcija, ka “Polijas-Krievijas izlīgumam ir nepieciešama cieņa pret vēsturisko taisnīgumu”.”To nedrīkst noklusēt, ar to nedrīkst manipulēt. Polijas Republikas Seims nosoda jebkurus vēstures falsifikācijas centienus un vēršas pie visiem labas gribas cilvēkiem Krievijas Federācijā ar aicinājumu īstenot kopīgus un solidārus pasākumus, lai nodotu atklātībai un nosodītu staļinisma laika noziegumus.”
