Lietuvas pircēji bieži vien neapzinās, ka tiek maldināti, – no Polijas ievestas olas un gaļa Lietuvas uzņēmumos un veikalos pārtop dārgākos “vietējas izcelsmes” ražojumos, vēsta avīze “Klaipeda”.
Šonedēļ Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta darbinieki atklājuši, ka kāds putnu audzēšanas komplekss pārdod no Polijas ievestas nemarķētas olas kā Lietuvā ražotas. Uzņēmumā atrasti vairāk nekā 43 000 šādu olu. Speciālisti nekavējoties apturējuši putnu kompleksa fasēšanas līniju.
Kā skaidrojis uzņēmuma direktors Remigijs Laurinaitis, noliktavas darbinieki esot sajaukuši olas. “Dažkārt gadās šādas kļūdiņas, cilvēki strādā neuzmanīgi,” viņš piebildis.
Pēc Laurinaiša teiktā, kopš šā gada sākuma, kad stājušies spēkā stingrāki Eiropas Savienības noteikumi attiecībā uz putnu turēšanu, dažiem uzņēmumiem nepietiekamas platības nācies samazināt putnu skaitu, tāpēc tirgū pietrūkst līdz 30% olu. Lai izpildītu saistības pret tirdzniecības tīkliem, šīs olas nākas ievest, turklāt Polijas olas ir lētākas, viņš piebildis.
Saskaņā ar Lietuvas normatīviem no citas valsts ievestām olām jābūt marķētām ar ražotāja kodu, bet nemarķētas olas drīkst izmantot vienīgi pārstrādei.
Laurinaitis izteicies, ka veterinārārstu vizīte viņu īpaši neesot pārsteigusi, jo daži konkurenti, cerēdami uz lielāku tirgus daļu, nevairoties no “galējiem līdzekļiem”.
Viņš apgalvojis, ka no Polijas ievestās olas iegādātas no uzticamiem partneriem un ir kvalitatīvas, un ieteicis speciālistiem painteresēties par citām jomām, kur preces arī tiekot viltotas.
Tikmēr citi Lietuvas pārtikas nozares pārstāvji atzīst, ka ir noguruši no negodīgas konkurences. Kompānijas “Arvi kalakutai” tirdzniecības direktors Rimvīds Zakss neslēpj, ka vietējiem putnu gaļas ražotājiem izdzīvot ir grūti, jo tirgu pārpludina lētāka produkcija no Polijas.
Kāda putnu gaļas kompleksa speciālisti avīzi informējuši, ka konkurenti produkciju vienam no Lietuvas tirdzniecības tīkliem pievedot pat no Polijas antisanitārajām zonām, bet tirgotājiem kvalitāte nerūpot – viņiem svarīgāka esot cena.
Minētie speciālisti, to zinādami, brīdinājuši šā tirdzniecības tīkla vadību, ka tāda gaļa der vienīgi pārstrādei un ka Polijas ražojumu pārdošana uzskatāma par pircēju krāpšanu. “Bet mums vienalga, ka tik cena laba,” atbildējuši tirgotāji.
Uzņēmēji norāda, ka šāda tirgotāju attieksme pret klientiem ir kaitinoša. “Lai izdzīvotu, esam spiesti samazināt cenas un strādāt ar zaudējumiem,” viņi izteikušies.
Tirdzniecības tīklu pārstāvji atzīst, kad prāva daļa lētās produkcijas ievesta no kaimiņvalstīm, galvenokārt Polijas. Piemēram, “Maxima” veikalu plauktos puse lētāko preču ir importētas.
“Pircējiem šobrīd svarīgākais ir cena, tāpēc mēs, izvēloties piegādātājus, visupirms skatāmies uz cenām,” pastāstījusi “Maxima” preses sekretāre Renāta Saulīte. Viņa atzinusi, ka beidzamajā laikā dažu veidu Lietuvā ražoto gaļu nomainījusi Polijas produkcija. “Kad vietējie ražotāji kļūs elastīgāki un samazinās cenas, atkal pirksim vairāk no viņiem,” piebildusi kompānijas pārstāve.
Piemēram, no “Maxima” veikaliem dažu mēnešu laikā gandrīz pilnīgi pazudusi “Arvi kalakutai” produkcija, lai gan vēl nesen šis uzņēmums bija viens no lielākajiem tītara gaļas piegādātājiem. Tā vietā plauktos parādās krietni lētāka produkcija, ko no Polijas ieved enerģiska tirgus jaunpienācēja – kompānija “Pamario paukštynas”.
“Ja mūsu produkciju pērk, acīmredzot tai ir apmierinošas cenas un kvalitātes attiecības,” paziņojis šā uzņēmuma ģenerāldirektors Audrjus Banis.
Pēc viņa teiktā, noteikumi arī pieļaujot izņēmumus prasībās par norādēm, ka izstrādājumi nav ražoti Lietuvā.
Kā pastāstījis Pārtikas un veterinārijas dienesta direktora vietnieks Zenons Stanevičs, pirmajā pusgadā dienesta inspektori veikuši pārbaudes 79 gaļas pārstrādes uzņēmumos un atklājuši, ka 18 no tiem snieguši lietotājiem maldinošu informāciju.
Visbiežāk tādi pārkāpumi fiksēti tirdzniecības centru gaļas nodaļās, piemēram, veikalu vitrīnās netiek norādīta maltās gaļas izcelsmes valsts vai nav sniegta informācija lietuviešu valodā.
