Piektdiena, 22. augusts
Rudīte, Everts
weather-icon
+12° C, vējš 1.82 m/s, D vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Plāns būvēt atomelektrostaciju Lietuvā draud izgāzties

Nopietni apdraudēts viens no Latvijas valsts politiski un ekonomiski svarīgajiem mērķiem – panākt energoneatkarību no Krievijas. Jau piecus gadus baltiešu un Polijas politiķi nekādi nespēj pavirzīt uz priekšu jaunās atomelektrostacijas būvi Lietuvas Visaginā. Projekta izgāšanās būs nožēlojams pierādījums tam, ka daudz pieminētā Baltijas reģiona sadarbība ir tikai blefs, bet ieguvēja būs Krievija.

Kā ziņo TV3 raidījums “Nekā Personīga”, ja projekts izgāžas, ieguvēja būs Krievija, no kuras turpmāk pirksim ne tikai gāzi, bet arī elektrību daudz lielākā apjomā nekā līdz šim. To, ka pašlaik šādam scenārijam esam ļoti tuvu, “Nekā Personīga” neoficiāli apliecināja kāda augsta Latvijas amatpersona, kas bijusi klāt arī nesenajā prezidenta Valda Zatlera vizītē Krievijā.

Kā norāda “Nekā Personīga”, kamēr politiķi Baltijas valstīs un Polijā 5 gadu laikā tā arī nav spējuši vienoties par atomstacijas celšanu Lietuvā, tikmēr Krievija sākusi būvēt savu projektu Kaļiņingradā. Abas iecerēto staciju vietas – Visagina Lietuvā un Kaļiņingradas apkārtne Krievijā atrodas tikai dažu simtu kilometru attālumā un, ja Krievija pasteigsies pirmā, tad skaidrs, ka Baltijas valstu mūsu projekts zaudēs jēgu, jo kļūst ekonomiski neizdevīgs tik mazam reģionam.

Valda Zatlera viesošanās Kremlī apstiprināja, ka Krievija turpina savu plānu virzīt visaugstākajā līmenī un vizītes laikā faktiski izteica prezidentam nepiedienīgu piedāvājumu, kas ir diametrāli pretējs mērķim, ko Latvija kopā ar igauņiem, lietuviešiem un poļiem līdz šim ir centusies īstenot. Sarunā ar Zatleru Krievijas premjers Vladimirs Putins esot apgalvojis, ka Visaginas projekts Lietuvā diez vai īstenosies un uzaicinājis Latviju tā vietā iesaistīties Krievijas atomstacijas būvē kā patērētājiem un investoriem ar 8-12% daļu. Latvijas diplomātiski pieklājīgi atteikuši Putinam, ka Latvija tomēr turpina atbalstīt Visaginas projektu.

Zatlers brauks uz Lietuvu spriest par AES projektu

“Nekā Personīga” ir zināms, ka prezidents Valdis Zatlers februāra sākumā dosies vizītē pie Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites. Abi runāšot par atomstacijas projekta virzību.

Pārmetumi par notikušo visvairāk adresējami Lietuvai, kas kā Visaginas atomstacijas mītnes valsts ir uzņēmusies projekta vadību. Un tā ir bijusi neveiksmju ķēde. 2006. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri parakstīja memorandu, ka visi uz vienādiem noteikumiem piedalīsies atomstacijas celšanā ar aptuvenām izmaksām 1,4-2,1 miljards latu. Vēlāk tika iesaistīta arī Polija un saplānota akciju sadale 34% Lietuvai un pa 22% pārējiem dalībniekiem. 2008.gadā Lietuvieši izveidoja savu kompāniju, kas būvēs staciju. Taču pēc gada paši atzina to par nelikumīgi radītu. Vēl gads tika pazaudēts investoru meklējumos un beigās Lietuva paziņoja, ka naudas tomēr nav. Paralēli notika dažādi strīdi starp lietuviešiem un poļiem. Bet tikmēr Krievija veikli izmantojusi situāciju un jau sākusi būvēt savu atomstaciju pie Kaļiņingradas. Un, kad lietuvieši beidzot, pagājušā gada nogalē veiksmīgi atrada izdevīgu investoru, izraudzītā Dienvidkorejas kompānija KEPCO (Korean Electric Power Corporation) pēkšņi un negaidīti pēdējā brīdī atteicās. Tiek uzskatīts, ka to ir panākusi Krievija.

Krievijai savs plāns?

Ir zināms, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs sava Dienvidkorejas apmeklējuma laikā ir izteicis Dienvidkorejai kārdinošus priekšlikumus elektrolīniju modernizēšanai Krievijā un ka tā varētu būt savdabīga samaksa par to, ka dienvidkorejieši atsaka mums Visaginā. Krievijas vēstnieks gan apgalvo, ka neko par to nezinot.

Vēstnieks esot pārliecināts, ka Krievijas stacijas pirmais posms būs gatavs jau tuvākajos piecos gados. Un mūsu politiķi no eksprezidenta Gunta Ulmaņa vadītās apvienības “Par labu Latviju” – konkrēti Andris Šķēle – jau tagad ir skaļi lobējis ideju par Latvijas iekļaušanos Krievijas projektā, ziņo raidījums.

Ja tā tiešām notiks, tad Krievija mūs būs ietinusi vēl ciešākā energoatkarības tīklā, nekā līdz šim, jo Lietuvas vecā Ignalīnas atomstacija tagad ir ciet, bet vietā būs Krievijas pārvaldīta, līdz ar to maksāsim Krievijai un būsim vēl vairāk pakļauti Krievijas politiskajai gribai nodrošināt mūs ar enerģijas piegādēm vai nē. Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš notiekošo vērtē kā absurdu gan no ekonomiskā, gan politiskā skatu punkta.

Lietuvas politiskajā elitē šobrīd valda izmisums. Enerģētikas ministrs steigšus sācis individuālas sarunas ar pieciem potenciāliem investoriem. „Nekā personīga” uzzināja, ka to vidū ir tas pats Korejas uzņēmums, tomēr skaidri zināms, ka savu iepriekšējo, lietuviešiem izdevīgo piedāvājumu tas vairs neuztur. Atomprojekts tagad maksās dārgāk, par cik – nav zināms.

Liels drauds projektam ir tieši Krievija. Lietuvas biznesa avīze „Verslo Žinios” atklājusi, ka Krievija ietekmējusi ne tikai korejiešu aiziešanu, bet arī panākusi cita investora – itāļu koncernu atteikšanos no projekta.

Lietuvieši dzīvo pārliecībā, ka projekts izdosies

Lietuvieši dzīvo pārliecībā, ka Visaginas projekts izdosies. Ir izdarīti visi priekšdarbi celtniecībai – pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, sakārtota juridiskā bāze, blakus vecajai Ignalinas stacijai atbrīvots būvlaukums. Lietuvieši saka, ka Krievijas atomstacijai neesot izredžu. Maskavas paziņojumi par celtniecību Kaļiņingradā esot ziepju burbulis, lai atbaidītu investorus no Visaginas, jo Kaļiņingradas anklāvam nav augstsprieguma savienojumu ne ar Poliju, ne ar Lietuvu.

Sava projekta īstenošanai Krievija kaimiņvalstīs meklē vājo posmu. Vladimirs Putins uzrunājis Lietuvas premjeru Kubili un Latvijas prezidentu Zatleru, piedāvājis līdzdalību Kaļiņingradas projektā. Putina vietnieks Sečins pirms jaunā gada līdzīgi centās pierunāt savu kolēģi Polijā. Neuzrunāta pagaidām palikusi Igaunija. Šīs valsts vēstnieks Latvijā apgalvo – pat ja Krievija vēlētos igauņiem piedāvāt dalību Kaļiņingradā, mūsu ziemeļkaimiņi noteikti atteiktos un paliktu uzticīgi Latvijai un Lietuvai.

Staburags.lv bloku ikona Komentāri