Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā pašnāvību novēršanas
diena, atgādina Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Šajā dienā speciālisti aicina ieklausīties savos līdzcilvēkos, lai
laikus identificētu pašnāvības riskus. “Vairums cilvēku, kuri ir
nolēmuši izdarīt pašnāvību, no vienas puses, vēlas mirt, bet, no otras
puses, joprojām grib dzīvot – vērība, uzklausīšana un palīdzība īstajā
brīdī var glābt dzīvības,” uzsver SPKC speciālists garīgās veselības un
pašnāvību jautājumos Toms Pulmanis.
Speciālisti apzinājuši vairākas pazīmes, kas var liecināt par
iespējamu pašnāvības risku, un aicina to pamanīšanas gadījumā neatstāt
līdzcilvēku vienu, mēģināt viņu atbalstīt un izrunāties, kā arī pēc
iespējas samazināt pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem.
Dažas no pazīmēm ir runāšana par nāvi un vēlmi mirt, runāšana par
sevi kā slogu citiem, intereses zudums par lietām, kuras agrāk bijušas
nozīmīgas, mīļāko, nozīmīgāko lietu pārdošana, atdošana, dāvināšana,
izteiktas garastāvokļa svārstības, pēkšņi zvani, tikšanās, atvadīšanās,
atvainošanās un citas pazīmes.
Pusaudžu vecumā iespējams novērot arī tādas papildu pazīmes kā
nevīžība, personības izmaiņas, skolas kavējumi, nespēja koncentrēties,
sekmju pasliktināšanās mācībās, interešu zudums, vardarbīga rīcība,
dumpinieciska uzvedība, bēgšana no mājām un citas.
Iemesli, kas cilvēkam var likt izšķirties par pašnāvību, ir ļoti
dažādi un bieži vien dziļi personīgi, skaidro SPKC speciālisti. Ir
individuāli iemesli, piemēram, iepriekš veikts pašnāvības mēģinājums,
traumatiska pieredze, smaga slimība, hroniskas sāpes vai pašnāvība
ģimenē. Tiek izdalīti arī sociālie/kultūras iemesli, piemēram,
ierobežota pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši psihiatriskajai
un narkoloģiskajai ārstēšanai, un kultūras/reliģiskie uzskati, kā arī
dažādas situācijas, piemēram, darba vai finansiāli zaudējumi un
attiecību zaudējumi.
SPKC rīcībā esošie dati liecina, ka ik gadu pasaulē pašnāvībā iet
bojā gandrīz miljons cilvēku, aptuveni 20 miljoni cilvēku izdara
pašnāvības mēģinājumu, bet vēl lielāks ir ģimenes locekļu, draugu,
paziņu, kolēģu skaits, kuri pēc šāda notikuma emocionāli pārdzīvo, meklē
iemeslus un pārdomā pazīmes, kuras liecināja, ka cilvēks bija
izvēlējies šādu dramatisku risinājumu savām problēmām.
Latvijā mirstība no pašnāvībām ir aptuveni uz pusi zemāka nekā pirms
20 gadiem, tomēr joprojām vērtējama kā augsta. Pērn Latvijā pašnāvībā
miruši 443 cilvēki.
Statistika liecina, ka vīrieši pašnāvību izdara aptuveni piecas
reizes biežāk nekā sievietes, augstākie mirstības rādītāji vērojami
vīriešiem 50 līdz 54 gadu vecumā.
Latvijā augstākie pašnāvības rādītāji vērojami Latgalē. “Lauku
teritorijās kopumā mirstība no pašnāvības ir augstāka nekā pilsētās,”
skaidro SPKC speciālists garīgās veselības un pašnāvību jautājumos Toms
Pulmanis.
SPKC aicina nebūt vienaldzīgiem pret līdzcilvēkiem un uzzināt vairāk par pašnāvības riska pazīmēm mājaslapā “www.spkc.gov.lv”.
