Ukrainā un visā pasaulē 26. aprīlis ir sēru datums – tieši šajā dienā pirms 24 gadiem noticis sprādziens Černobiļas atomelektrostacijā (AES).
Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pirmdien apmeklēs avarējušo AES, noliks ziedus pie bojāgājušo avārijas seku likvidatoru pieminekļa un piedalīsies traģiskā negadījuma gadadienai veltītajos pasākumos, vēsta delfi.ua.
Pirmdien izplatītajā uzrunā Janukovičs pauda viedokli, ka Černobiļas traģēdija Ukrainu pamudināja atteikties no kodolieročiem.
“Iespējams, ka tas, ka Ukraina pirmā izjutusi un apzinājusies “mierīgā atoma” bīstamību, bija viena no motivācijām valstij pirmajai pasaulē brīvprātīgi atteikties no kodolieročiem,” norādīja Janukovičs.
Tai pašā laikā viņš uzsvēra, ka Ukrainas nākotne nav iedomājama bez atomenerģētikas.
Pēc Ukrainas prezidenta vārdiem, no avārijas sekām joprojām cieš aptuveni divi miljoni valsts iedzīvotāju un 498 tūkstoši no tiem – bērni.
Černobiļas AES katastrofa 1986. gadā kļuvusi par lielāko no jebkad notikušajām Padomju Savienības kodolobjektos – uzsprādzis AES ceturtais energobloks.
Pēc atomreaktora avārijas 1986. gada tika evakuēti 47 000 iedzīvotāju no AES darbinieku pilsētas – Pripetas, un tā pārvērtās par spoku pilsētu.
Pēc aculiecinieku stāstītā, uzreiz pēc avārijas debesis virs atomelektrostacijas mirdzēja un šo skatu gāja vērot Pripetas iedzīvotāji ar ģimenēm. Tikai krietni vēlāk tika noorganizēti evakuācijas autobusi, kuru vadītājiem iedota glāze šņabja ar jodu.
Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātus glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbiniekus un karavīrus. Daudzi no viņiem izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un lēnā nāvē.
Starp avārijas seku likvidētājiem bija vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju – no tiem gandrīz 500 nomira un 3000 kļuva par invalīdiem.
Pēc avārijas radioaktīvais piesārņojums ar nokrišņiem izplatījās pār lielām teritorijām Eiropā, īpaši skarot pašu Ukrainu, kā arī Baltkrieviju un tuvējos Krievijas rajonus.
Dažādas institūcijas sniegušas atšķirīgu avārijas tiešo upuru skaitu. Pasaules Veselības organizācija minējusi 9000 cilvēkus, bet vides aizsardzības organizācija “Greenpeace” pieļauj, ka skaitlis ir daudz lielāks – pat 93 000.
Vairāk nekā 20 gadus pēc briesmīgākās civilās kodolkatastrofas cilvēces vēsturē radiācijas līmenis AES tuvākajā apkaimē joprojām 30 reizes pārsniedz cilvēkiem pieļaujamo normu.
Esošais reaktora apvalks tika būvēts lielā steigā drīz pēc sprādziena. Dzēšot liesmas, no augšas pār reaktoru tika kaisītas smiltis un ķimikālijas, pēc tam tika izbūvēta dzelzceļa līnija, lai nogādātu uz atomelektrostaciju betonu un tēraudu sarkofāga būvei.
Neraugoties uz valdības noteikto aizliegumu, šai zonā joprojām mīt aptuveni 300 cilvēki. Par dzīvi, kas savulaik kūsāja AES darbinieku apdzīvotajās pilsētiņās, šobrīd nedaudz atgādina vienīgi pie mājām izžauta veļa un daža gausa padomju laiku automašīna, ko gadās sastapt uz ceļiem.
Toties bērzu birzīs un leknajās pļavās ap avārijas vietu savairojušies vilki, brieži un mežacūkas. Ekologus pārsteidz šo dzīvnieku spēja izdzīvot vidē, kuras radioaktīvas piesārņojums ir vairākas reizes lielāks nekā savulaik Hirosimā un Nagasaki, kopā ņemot.
