Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus
pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien
izskanēja konferencē “Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei”.
Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus
Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā.
Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut
Dziesmu un deju svētku koncertos.
Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs,
proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus.
“Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju
harmonija,” sacīja Brikmanis.
Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku
virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un
vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. “Starp svētkiem ir
iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt
vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,” teica diriģents.
Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja un topošā kultūras
ministre Dace Melbārde norādīja uz gatavošanās nozīmi svētku rituālā,
tādēļ iebilda pret ikgadējiem Dziesmu un deju svētkiem. Topošās
politiķes vērtējumā, starp svētkiem ir iespējama dažādu mazāku pasākumu
rīkošana.
Konferencē izskanēja arī citas idejas par Dziesmu un deju svētku
formāta pārveidošanu. Pagājušo svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks
ierosināja, ka varētu runāt par Dziesmusvētku mēnesi, kura laikā
mēģinājumi un koncerti notiktu nedēļas nogalēs. Tas atslogotu
dalībniekus, dodot iespēju arī viņiem izbaudīt svētkus.
Diskutējot par svētku programmu, tika secināts, ka ir jāatrod balanss
starp tautā iemīļotu mūziku un jaunu autoru dziesmām. Izskanēja arī
diskusijas par svētku gājiena pārvietošanu uz svētku sākumu un tā
organizācijas uzlabošanas vajadzību.
Melbārde solīja, ka šo un citas idejas izvērtēs Dziesmusvētku padome.
“Svarīgi ir atrast līdzsvaru starp augstas kvalitātes kultūras produktu
un pasākumu tautai,” paziņoja Melbārde, atzīstot, ka ir saņemtas
sūdzības par svētku dalībnieku noslogotību, kas liek domāt par to – kam
šie svētki ir domāti. “Ir redzami divi attīstības scenāriji. Pirmais
būtu labi iepakots un pasniegts biznesa projekts, kurā valsts
institūcijas darbotos kā vadošais producents. Otrs variants – svētki kā
nozīmīgs cilvēku kapitāla veidotājs,” teica Melbārde, piebilstot, ka
ideālā variantā svētkiem vajadzētu apvienot abas pieejas.
Topošā ministre rosināja arī pašus dalībniekus aktīvāk piedalīties
Dziesmu un deju svētku organizēšanā. “Tad, kad ir negatīvi komentāri,
visi ir gatavi iesaistīties diskusijā. Aktivitāte citos jautājumos
diemžēl ir sadrumstalota,” uzskata Melbārde. Pēdējo svētku veidotāja
uzsvēra, ka pašlaik svētki vairāk tiek rīkoti “no augšās”, bet tas, kas
nodrošina tradīciju ilgtspēju, ir to pārmantojamība no paaudzes paaudzē.
Nākamie Dziesmu un deju svētki 2018.gadā sakritīs ar Latvijas
simtgadi, tāpēc tiem iecerēts lielāks vēriens. Svētku plānošanu iecerēts
sākt laicīgi, tādēļ jau tagad tiek apspriests gan nākamo Dziesmusvētku
gājiens, gan dalībnieku noslogojums un svētku programma.
