Latvijas Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs piekritis atkārtoti kandidēt ES komisāra amatam. To Piebalgs šodien žurnālistiem apliecināja pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (JL).
Piebalgs uzsvēra, ka atkārtota kandidēšana ES komisāra amatam ir labākais pienesums, ko viņš var dot Latvijas valstij, jo viņa līdzšinējā darba pieredze esot pozitīvi novērtēta. Turklāt esošajā Latvijas politiskajā situācijā viņa kandidatūras virzīšana esot “politiski vienkāršākais” variants.
Piebalgs atzina, ka ir kompromisa kandidāts, kas nenozīmējot, ka viņš būtu labāks kandidāts par citiem iepriekš publiski izskanējušajiem iespējamajiem kandidātiem.
Dombrovskis apliecināja, ka virzīs Piebalgu ES komisāra amatam. Iespējams, Piebalgs varētu saglabāt līdzšinējo enerģētikas komisāra portfeli, bet tikpat labi tas varētu būt alternatīvais transporta komisāra portfelis, uzskata premjers.
Premjers apliecināja, ka koalīcijas partiju starpā Piebalga kandidatūra ir pārrunāta un partijām nav bijuši iebildumi.
“Viņa kompetence un pieredze nav apšaubāma,” uzsvēra valdības vadītājs.
Piebalgs arī uzsvēra, ka joprojām turpinās pildīt enerģētikas komisāra pienākumus un pagaidām, līdz nav apstiprināts jaunais EK prezidents, šī izvirzīšana ir tikai neformāla.
Piebalgs apliecināja, ka ir gatavs darboties savā līdzšinēja postenī. Tāpat viņam nebūtu iebildumu būt atbildīgam par transporta jomu, jo tā ir svarīga arī Latvijai. Piebalgs arī norādīja, ka viņa vērtība ir tā, ka viņš nav stingri saistīts ar Latvijas politisko vidi.
Viņš arī uzvēra, ka varot garantēt, ka nebūs tas ES komisāra kandidāts, kurš varētu izgāzties iespējamā komisāru iztaujāšanā, jo līdzšinējā darbībā ir guvis milzīgu darba pieredzi.
LETA jau ziņoja, ka balsojums par atkārtotu Žozē Manuela Barrozu iecelšanu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā varētu notikt septembrī, par to vienojušās trīs galvenās Eiropas Parlamenta (EP) frakcijas. Balsojums par Barrozu palikšanu EK prezidenta amatā uz otro piecu gadu termiņu “dienas kārtībā būs septembrī”, iepriekš paziņoja EP lielākās konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP) līderis Džozefs Dauls.
EK atbild par likumu izstrādāšanu, kuri ietekmē gandrīz pusmiljarda eiropiešu ikdienas dzīvi, kā arī par pastāvošo noteikumu ievērošanu.
Tās prezidents, kurš tāpat kā komisāri tiek iecelts, nevis ievēlēts, var nozīmīgi ietekmēt likumdošanas prioritātes. Viņa institūcijas budžets 2010.gadā sasniegs 138 miljardus eiro (96,98 miljardus latu).
Barrozu stājās amatā 2004.gada jūlijā kā kompromisa kandidāts, kad citi izvirzītie kandidāti neieguva nepieciešamo balsu skaitu. Toreiz daži viņu nodēvēja par “viszemāko kopsaucēju”, kurš tika izvirzīts, lai nekaitinātu lielvalstis.
Pēc jaunā EK prezidenta ievēlēšanas viņam dalībvalstis oficiāli piedāvā savus kandidātus komisāru posteņiem.
