Kopš 21.aprīļa, kad uz Lielbritānijas naftas kompānijas BP nomātās naftas ieguves platformas “Deepwater Horizon” Meksikas līcī notika sprādziens, pēc kura līcī sāka izplūst nafta, pieaug bažas par katastrofas skarto cilvēku garīgo veselību.
Meksikas līča piekrastes iedzīvotāji baidās par savu veselību, savu darbu, stresa dēļ zaudē svaru, apsver iespējas pārvākties uz citu štatu un sākt dzīvi no jauna vai pat izdarīt pašnāvību. Daudzās ģimenēs pasliktinājušās savstarpējās attiecības.
“Drēbes man burtiski krīt nost [zaudētā svara dēļ]. Mans vīrs divos mēnešos novecojis par 10 gadiem. Stress šeit ir milzīgs,” apliecināja Luiziānas štata piekrastes iedzīvotāja Kindra Arnesena, kura gatavojas pārvākties, cik ātri vien iespējams.
Kāds draugs Arnesenai nesen atzinās, ka tik ļoti pārdzīvojis neveiksmīgo mēģinājumu pieteikties naftas izplūduma seku likvidēšanas programmai, ka apsvēris pašnāvību.
Arnesenas vīrs vairs nevar zvejot garneles, jo atbildīgās institūcijas ir slēgušas Meksikas līča zvejas vietas. Tāpat sieviete ir pārliecināta, ka viņas bērni un viņas radinieki ir saindējušies ar gaisa pārnēsātiem toksīniem no naftas izplūdes vietas.
ASV garīgās veselības institūciju pārstāvji gan norāda, ka trūkst datu, kas apstiprinātu stresa radīto veselības traucējumu esamību un apmēru.
Alabamas štata Garīgās veselības departamenta Politikas un plānošanas nodaļas vadītāja Akaneta Naita žurnālistiem piektdien paziņojusi, ka konkrētākus datus varētu iegūt nākamajās divās nedēļās.
Tāpat speciālisti brīdina, ka garīgās veselības traucējumus iespējams arī konstatēt tikai tāpēc, ka tādus meklē.
Garīgās veselības pakalpojumu administrācijas pārstāve Pamela Haida norāda, ka Meksikas līča piekrastes iedzīvotāji visbiežāk stresa apstākļos paļaujas tikai uz sevi un nemeklē nepieciešamo palīdzību, jo zvejojot vai kuģojot ir pieraduši būt vieni un patstāvīgi.
ASV garīgās veselības institūcijas BP jau kopš maija beigām aicina nodrošināt līdzekļus miljoniem latu apmērā, lai īstenotu dažādus garīgās veselības novērošanas un palīdzības sniegšanas pasākumus. Lielbritānijas kompānija vēl nav atbildējusi uz šo lūgumu.
Jau vēstīts, ka naktī uz 21.aprīli uz BP nomātās naftas ieguves platformas “Deepwater Horizon” Meksikas līcī notika sprādziens, platforma aizdegās un pēc divām dienām nogrima. Sprādziena brīdī uz platformas atradās 126 strādnieki, no kuriem 115 tika evakuēti, bet 11 gāja bojā.
Kopš šīs eksplozijas Meksikas līcī izplūst nafta, un tās radītais piesārņojums skar vietējos uzņēmējus un dabu. Naftas plankums aizņēmis aptuveni 95 kilometrus garu piekrastes līniju, apdraudot daudzas retas dzīvnieku un putnu sugas, kā arī apturot zvejniecību. Izplūduma dēļ ievērojami kritušās arī BP akciju cenas.
Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem BP jūnijā izdevās pārgriezt bojāto izvades cauruli un uzsākt darbu pie tās noslēgšanas, šādi ievērojami samazinot naftas izplūšanu.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija un BP jūnija beigās panāca vienošanos, saskaņā ar kuru BP izveidos 20 miljardu ASV dolāru (11,4 miljardu latu) lielu fondu kompensāciju izmaksāšanai no naftas piesārņojuma Meksikas līcī cietušajiem un šogad neizmaksās dividendes saviem akcionāriem.
BP pirmdien paziņoja, ka naftas piesārņojuma ierobežošanai Meksikas līcī tā līdz šim iztērējusi 3,12 miljardus dolāru (1,75 miljardus latu).
“Līdz šim piesārņojuma ierobežošanas izmaksas sasniegušas aptuveni 3,12 miljardus dolāru. Izmaksās iekļauti naftas plankuma ierobežošanas pasākumi, papildu urbumu veikšana, kā arī kompensāciju izmaksāšana Meksikas līča valstīm, uzņēmējiem un privātpersonām,” teikts kompānijas BP paziņojumā.
BP akciju vērtība kopš aprīļa ir kritusies par vairāk nekā 50 procentiem.
ASV Teksasas štata galvenais prokurors Gregs Ebots BP iesūdzējis tiesā, norādot, ka kompānija pieļāvusi, ka Meksika līcī izplūdusī nafta otrdien sasniegusi Teksasas štata piekrasti, vēsta ASV laikraksts “Upstream”.
Ebota prasības mērķis ir panākt, ka BP Teksasas štatam izmaksā 25 miljonus dolāru (14 miljonus latu), kurus plānots izmantot piekrastes attīrīšanai no naftas.
“Teksasas štata zaudējumi, kurus radīs šī ekoloģiskā un ekonomiskā traģēdija, vēl nav pilnībā aprēķināti. Kad federālās un štata varas institūcijas sāks piekrastes attīrīšanu, pilnīgu finansiālo atbildību par nodokļu maksātājiem radītajiem zaudējumiem uzņemsies BP,” teikts Ebota paziņojumā.
“Tāpat BP atbildēs par ekonomiskajiem zaudējumiem, kurus cietīs piekrastes uzņēmumi, zvejnieki, zemes īpašnieki, privātpersonas un sabiedrība kopumā,” norādīts Teksasas štata galvenā prokurora paziņojumā.
Nogrimušās platformas radītais piesārņojums ievērojami pārsniedz piesārņojumu, kuru 1989.gadā radīja tankkuģa “Exxon Valdez” naftas izplūde Aļaskas štata piekrastē.
