Pagājušajā gadā uz pastāvīgu dzīvi 86 pasaules valstīs devušies 10,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – par 44,9% vairāk nekā gadu iepriekš, un ilgtermiņa migrācijas rezultātā . Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 7912 cilvēkiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Aizpērn ilgtermiņa migrācijas rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits saruka par 4700 cilvēkiem.
Pērn no 68 valstīm uz dzīvi Latvijā ieradās 2790 cilvēki – par 3,8% vairāk nekā 2009. gadā. 49% imigrantu ieradās no Eiropas Savienības valstīm (2009. gadā – 55%), savukārt emigrēja uz tām – 66% (2009. gadā – 56%).
Valstis, uz kurām visvairāk emigrēja Latvijas iedzīvotāji, joprojām bija Lielbritānija (2,9 tūkstoši), Krievija (1,6 tūkstoši) un Īrija (1,1 tūkstotis). Emigrācija uz Lielbritāniju palielinājās 2,2 reizes, uz Dāniju – 2,1 reizi, uz ASV – divas reizes, uz Īriju – 1,9 reizes, uz Franciju – 1,6 reizes.
No pagājušā gada starptautiskajiem migrantiem Latvijas pilsonība bija 68% aizbraucēju un 24% iebraucēju. Imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši – 52,8%, bet emigrantu vairākums bija sievietes – 54,2%.
CSP norāda, ka gan imigrantu, gan emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars – attiecīgi 53% un 53,6%. Precēto personu īpatsvars imigrantu vidū bija 33%, bet emigrantu vidū – 33,1%.
Bērnu īpatsvars imigrācijā bija lielāks nekā emigrācijā, turpretī darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu bija piecas reizes vairāk nekā imigrantu, pensijas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu skaits 1,8 reizes pārsniedza imigrantu skaitu. Salīdzinoši lielais bērnu īpatsvars imigrantu vidū lielā mērā izskaidrojams ar ārvalstīs dzimušo bērnu deklarēšanu vecāku dzīvesvietā Latvijā.
Statistikas datus par iedzīvotāju migrāciju CSP iegūst, apstrādājot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra ziņas par valstī dzīvesvietu deklarējušajām un no valsts izbraukušajām personām. Par ilgtermiņa starptautiskajiem migrantiem statistikā tiek uzskaitītas personas, kas ierodas valstī, lai paliktu uz pastāvīgu dzīvi vai uz laiku, kas vienāds vai ilgāks par vienu gadu, kā arī personas, kas izbrauc uz citu valsti ar nolūku uzturēties tur pastāvīgi vai vienu gadu un ilgāk.
CSP norāda – lai gan likums nosaka, ka personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība un kura uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par dzīvesvietas maiņu, taču, izbraucot uz ārzemēm, ne visi iedzīvotāji to dara. Tāpēc iespējami precīza informācija par emigrējošo personu skaitu tiks iegūta pēc 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātu apkopošanas.
