Pērn pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kurām sagādāja grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – 2009.gadā tādu bija 82%, bet 2010.gadā – 85%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes dati.
Pārvaldes apsekojumā 23% no mājsaimniecībām pērn atbildēja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar lielām grūtībām (2009.gadā – 18%), 32% ar grūtībām (2009.gadā – 31%) un 30% ar nelielām grūtībām (2009.gadā – 33%). 13% mājsaimniecību norādīja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz samērā viegli (2009.gadā – 16%) un tikai 1,9% mājsaimniecību varēja apgalvot, ka tos var segt viegli vai ļoti viegli (2009.gadā – 2,9%).
Apsekojuma dati liecina, ka, salīdzinot ar 2009.gadu, ir krasi samazinājušies mājsaimniecību ienākumi un līdz to arvien vairāk trūkst naudas nepieciešamajiem ikdienas izdevumiem. 2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošais ikmēneša ienākums uz vienu patērētāju bija tikai 324 lati (2009.gadā – 389 lati). Turklāt mājsaimniecības norādīja, ka tām nepieciešamo izdevumu segšanai ik mēnesi uz vienu patērētāju būtu nepieciešami vismaz 387 lati (2009.gadā – 419 lati).
2010.gadā ik mēnesi vidēji mājsaimniecībām pietrūka 63 latus (2009.gadā – 30 latus).
Vislielākās nepieciešamo ienākumu summas ikmēneša izdevu segšanai norādīja pāri ar vienu bērnu (474 lati uz vienu ekvivalento patērētāju) un mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 16-64 gadu vecumā (409 lati). Savukārt vispieticīgākās summas norādīja mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā (268 lati mēnesī), kā arī pāri ar trīs un vairāk bērniem (316 lati uz vienu patērētāju mēnesī).
Visvairāk naudas ikdienas vajadzībām trūka mājsaimniecībām, kurās bija viens pieaugušais ar bērniem. Šīm mājsaimniecībām ik mēnesi, rēķinot uz vienu patērētāju, trūka 115 latus. Mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 16-64 gadiem, ik mēnesi ikdienas izdevumiem trūka 111 lati.
Apsekojuma dati liecina, ka Latvijā 71% mājsaimniecību ienākumi bija zem minimālās ikmēneša ienākumu summas, kas nepieciešama, lai segtu ikdienas izdevumus. Vissliktāk klājās mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā – 88% šo mājsaimniecību ienākumi bija zem minimālās nepieciešamās ienākumu summas. Tāpat lielai daļai mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem (81%) kā arī pāriem ar trīs un vairāk bērniem (76%) ienākumi bija mazāki par šo summu. Salīdzinoši labāk klājās pāriem ar diviem bērniem. Šo mājsaimniecību vidū bija vismazākais to mājsaimniecību īpatsvars (61%), kuru ienākumi bija mazāki par minimālo ikmēneša ienākumu summu, kas nepieciešama, lai segtu ikdienas izdevumus.
