Valdība sestdien ārkārtas sēdē nolēma no nākamā gada izdevumus pensiju piemaksām 143 miljonu latu apmērā segt no valsts pamatbudžeta, nevis sociālā budžeta kā līdz šim, savukārt par “māmiņu algu” finansēšanas avotu valdībai vēl neizdevās vienoties, sestdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistu informēja premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) un labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS).
Dombrovskis uzsvēra, ka vecuma un invaliditātes pensiju piemaksu “pārcelšana” uz pamatbudžetu nepalielinās valsts budžeta deficītu kopumā, kā arī neatstās ietekmi uz valsts budžeta konsolidācijas apmēru. Premjers skaidroja, ka tā ir izdevumu pārlikšana no “kreisās kabatas uz labo”. Finanšu ministrijai (FM) līdz otrdienai uzdots izdomāt, kur valsts pamatbudžetā rast nepieciešamos 143 miljonus latu pensiju piemaksu segšanai.
Ministri sestdien vēl neizlēma, vai pārcelt uz pamatbudžetu arī izdevumus vecāku pabalstam jeb tā devētajām “māmiņu algām”, kurām nepieciešami aptuveni 60 miljoni latu. FM un Labklājības ministrijai uzdots līdz otrdienai sagatavot priekšlikumus par šī pabalsta iespējamajiem finansēšanas avotiem.
Valdība sestdien atbalstīja vairākus Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus sociālā budžeta sabalansēšanai, tostarp nolemjot nākotnē “iesaldēt” pensiju indeksāciju, kā arī sākt pakāpenisku vecuma pensiju palielināšanu no 2016.gada, tai skaitā izdienas pensionāriem. LM aplēsusi, ka kopumā tās piedāvātie pasākumi ļautu ietaupīt 2011.gadā 213,5 miljonus latu, 2012.gadā – 230,1 miljonus latu, bet 2013.gadā – 261,9 miljonus latu. LM uzskata, ka šie pasākumu ļautu ar 2026.gadu panākt sociālā budžeta stabilitāti.
LM izstrādātie un valdības sagatavotie priekšlikumi paredz pakāpeniski, sākot no 2016.gada, ik gadu paaugstināt pensijas vecumu par pusgadu, 2021.gadā sasniedzot 65 gadus. Tapat priekšlikumi paredz izdienas pensiju vecuma paaugstināšanu, jo, kā norāda LM, kopš 1998.gada izdienas pensiju loks pakāpeniski ir paplašinājies, bet pensionēšanās vecums ir zems – no 38 līdz 55 gadiem.
LM priekšlikumi paredz arī ar 2012.gada 1.janvāri jaunpiešķirtajām vecuma un invaliditātes pernsijām piemaksas atcelt vispār. Kā skaidro LM, piemaksu sākotnējais mērķis bija palīdzēt tiem pensionāriem ar lielu stāžu un mazam pensijām, kas pensionējās līdz 1996.gadam vai pensiju reformas pirmajos gados. Taču 2012.gadā pensionēsies tie pensionāri, kas būs jau 15 gadus pelnījuši pensijas pēc jaunās pensiju sistēmas. LM aplēsusi, ka piemaksu atcelšana 2012.gadā ļautu ietaupīt 2,6 miljonus latu, bet 2013.gadā – 7,2 miljonus latu.
Tāpat LM ierosinājumi paredz ar 2016.gadu palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem, bet ar 2021.gadu noteikt, ka tiesības uz valsts garantēto minimālo pensijas apmēru ir tad, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.
Šobrīd tiesības saņemt minimālo vecuma pensiju ir cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 10 gadiem, kas ir viens no zemākajiem “sliekšņiem” ES, skaidro LM.
Tāpat atbalstīts ierosinājums no 2012.gada vairs nepiešķirt “atvieglotās pensijas”, jo arī tas uzskatāms par pārejas noteikumu, kurš pēc 15 gadu jaunās pensiju sistēmas darbības vairs nav nepieciešamas, skaidro LM.
Valdība atbalstīja arī LM priekšlikumu no nākamā gada pāriet uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām iemaksām gan 1., gan 2. pensiju līmenī. LM norāda, ka saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek piešķirti arī tajā gadījumā, ja darba devējs nav nomaksājis sociālās iemaksas. LM norāda, ka attiecībā uz īstermiņa pabalstiem atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam nav iespējams atgriezties pie faktiski nomaksātajām iemaksām, taču attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumu – pensijām – to nepieciešams pārskatīt, jo sevišķi attiecībā uz 2.līmeņa ieguldījumiem, kur līdzekļu pārvaldītājiem tiek pārskatīta reāla nauda, t.i., deklarēšanas principa saglabāšanas gadījumā tiek samazināti ieņēmumi esošo izdevumu segšanai. LM norāda, ka šāds lēmums 2011.gadā ļautu ietaupīt 8,4 miljonus latu, 2012.gadā – 18,3 miljonus latu, bet 2013.gadā – 21,4 miljonus latu.
LM arī ierosina no 2013.gada turpināt maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirt 80% apmērā no individuālās iemaksu algas, kas dotu 4,3 miljonu latu ietaupījumu.