Ja 16.marta pasākumi Rīgā ir plānoti nevardarbīgi un ar mērķi paust viedokli par attiecīgo datumu, tad tos, pēc tiesībsarga Jura Jansona domām, nav pamata aizliegt.
Jansons norādīja, ka Latvijas sabiedrība dzīvo 21.gadsimta demokrātijā un tā ir dialoga, diskusijas un viedokļu paušanas demokrātija. Tas nozīmē, ka ikvienam ir tiesības paust viedokli vai attieksmi par sev interesējušiem jautājumiem.
Savukārt no varas puses vajadzētu būt pēc iespējas mazākiem ierobežojumiem vai tādiem nevajadzētu būt vispār. “Ja gribam runāt par absolūtu demokrātiju, tad varam diskutēt un veidot dialogu un dialoga rezultātā nonākt pie sabiedrībā vēlamā konsensusa – kā tad dzīvot. Tas pats attiecas par 16.martu,” norādīja Jansons.
Viņš uzsvēra, ka valsts varai pilnīgi noteikti jānodrošina sabiedriskā drošība un kārtība šo pasākumu laikā.
“Ja šie pasākumi ir plānoti nevardarbīgi un ar mērķi paust viedokli pret attiecīgo datumu, tad neredzu pamata viņus aizliegt, jo tas [pulcēšanās un viedokļu paušanas brīvība] ir noteikts Satversmē un starptautiskajos dokumentos,” teica tiesībsargs.
Jau vēstīts, ka Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve nolēmis neatļaut nevienu no pieteiktajiem 16 .marta pasākumiem, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma.
Šogad 16.martā pasākumus ir pieteikuši “Daugavas vanagi Latvijā”, pērkoņkrustietis Igors Šiškins, aktīvists Uldis Freimanis, biedrība “Apvienība pret nacismu” un biedrība “Autonoma darbība”.
Līdz šim sūdzības tiesā iesnieguši Freimanis un “Apvienība pret nacismu”.
Iepriekšējo gadu prakse rāda, ka pasākumu rīkotāji pašvaldības lēmumu neatļaut pasākumus apstrīd tiesā un tiesas lēmumi 16.marta pasākumu rīkotājiem ‒ gan antifašistiem, gan nacionālo pusi pārstāvošajām organizācijām ‒ ir labvēlīgi.
Drošības policija norāda, ka drošību šajā dienā ir vieglāk organizēt, ja pieteiktie pasākumi ir oficiāli atļauti.
