Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā ar 85 balsīm “par” un vienu balsi “pret” par organizācijas vadītāju atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis.
Jaunsleinis pēc ievēlēšanas priekšsēdētāja amatā aģentūrai LETA atzina, ka, neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā desmit gadus vada šo savienību, nebija pārliecināts par savu atkārtotu ievēlēšanu.
“Tā ir liela uzticība, kas man ir sniegta, un es nedrīkstu to sagraut. Es nedalu cilvēkus pēc politiskās piederības, un varbūt tieši tādēļ man ir izdevies sadarboties ar visām politiskajām partijām,” pauda Jaunsleinis.
LPS statūti nosaka, ka par savienības priekšsēdi var ievēlēt Latvijas pilsoni, kas ir pašvaldības deputāts vai bijis ievēlēts par deputātu iepriekšējā sasaukumā.
Jaunsleinis 6.jūnijā Pašvaldību vēlēšanās kandidēja Ventspils novada domes vēlēšanās no Zaļās un zemnieku savienības (ZZS) saraksta un tika ievēlēts domē. Jaunsleinis mēdz uzsvērt, ka nepārstāv nevienu politisko partiju, tomēr arī iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās viņš startēja Latvijas Zemnieku savienības sarakstā.
LPS priekšsēža amats ir algots un drīkst būt viņa vienīgais algotais amats. Biedrības priekšsēža alga ir vienāda ar Rīgas domes priekšsēdētājam noteikto algu – 20 valstī noteiktās minimālās algas. Kā aģentūru LETA iepriekš informēja LPS padomniece Dace Zvirbule, Jaunsleiņa alga gan ir samazināta tāpat kā Rīgas mēra alga un tagad ir 13,6 minimālās algas – 2448 lati.
Jaunsleinis ir dzimis 1953.gada 21.oktobrī, viņam ir vidējā speciālā izglītība, 1973.gadā viņš ir beidzis Latvijas Republikānisko neklātienes lauksaimniecības tehnikumu, iegūstot enerģētiķa specialitāti, 1998.gadā iestājies Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē. Par LPS priekšsēdētāju Jaunsleinis strādā kopš 1994.gada.
LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno republikas pilsētu un novadu pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991.gada 15.decembrī.
