Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Meliorācijas
likumā, kas paredz pašvaldībām ļaut aktīvāk iesaistīties nozīmīgu
koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatācijā.
Kā iepriekš norādīja Zemkopības ministrijā, līdz šim no visām
reģistrētajām meliorācijas sistēmām aptuveni 30% bija koplietošanas
sistēmas. Lai gan ir dažādi finanšu atbalsta veidi, šo sistēmu
uzturēšana vai renovācija nenotiek laikus, jo zemes īpašnieki bieži
nespēj vienoties par
kopīgiem pasākumiem. Līdz ar to vairākas pašvaldības rosinājušas
risināt problēmu, jo daļa koplietošanas meliorācijas sistēmu ir cieši
saistītas ar pašvaldību īpašumā pārņemtajām hidrotehniskajām būvēm –
polderu sūkņu stacijām, aizsargdambjiem vai novadgrāvjiem.
Līdz ar to definēts jauns meliorācijas sistēmas statusa veids – pašvaldības nozīmes
koplietošanas meliorācijas sistēma, proti, tā ir sistēma, kas būtiski
ietekmē ūdens režīmu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās
apbūves teritorijās, infrastruktūras objektos – ielās, ceļos,
ūdenssaimniecības objektos, pašvaldības polderos. Attiecīgi pašvaldības
nozīmes meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu
organizē pašvaldība.
Likuma izmaiņas paredz, ka pašvaldības nozīmes koplietošanas
meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina
attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Pašvaldība var
piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas
būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā.
Kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas
meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī
kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas
meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu
segšanā, noteikts Ministru kabinets.
Likums nosaka tiesības amatpersonām meliorācijas sistēmu inventarizēšanas nolūkā tām piekļūt neatkarīgi no sistēmu piederības.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.
