Ciemu iedzīvotājiem, kuri dzīvo individuālajās mājās, jau kopš pagājušā gada nogales bija jāatsakās no māju individuālajiem nosaukumiem, un pašvaldībām bija jāpiešķir nosaukumi ielām un mājas jānumurē, taču pašvaldības nesteidzas pildīt šos valdības noteikumus, trešdien ziņo “Latvijas Avīze”.
Pērn novembrī valdība nolēma, ka māju nosaukumi drīkstēs būt tikai individuālajām sētām ārpus ciematiem. Bet pilsētu un ciemu teritorijās visām mājām ir jāpiešķir numurs, kas piesaistīts ielas nosaukumam.
Taču reti kura pašvaldība ir ņēmusi vērā valdības pieņemtos noteikumus. Viena no retajām, kas to izdarījusi, ir, piemēram, Bauskas novada Code un Jauncode, kur katram īpašumam pašvaldība ir piešķīrusi numuru, norāda laikraksts.
Pēc pašvaldības lēmuma saņemšanas mājas īpašniekam ir jādodas uz Zemesgrāmatas nodaļu, lai iesniegtu nostiprinājuma lūgumu. Par adreses maiņu ir jāsamaksā divi lati, bet par jaunu īpašuma apliecību – trīs lati. Zemesgrāmatas izsniegtajā īpašuma apliecībā paliks arī mājas vēsturiskais nosaukums.
Daudzas pašvaldības negatavojas pildīt Ministru kabineta pieņemtos noteikumus, jo nesaprot to jēgu un arī neesot līdzekļu, lai īstenotu to, kam nav nopietna pamatojuma. Priekules novada domes priekšsēdētāja vietniece Arta Brauna laikrakstam atzinusi, ka būtu pieņemami, ja liktu mainīt padomju laika ielu nosaukumus, bet šajos krīzes apstākļos nevienam nav īsti skaidrs, kāpēc jātērē nauda, lai atņemtu mājai vēsturi.
Kokneses novada pašvaldībā atbilde uz jautājumu par MK noteikumu pildīšanu bija īsa: mums nav naudas šādiem mērķiem.
Madonas novada izpilddirektors Āris Vilšķērsts sacījis, ka novadā ir 14 pagasti un varbūt kādā arī ir kāda māja ar vēsturisko nosaukumu, bet tas nebūšot iemesls, lai novada pašvaldība pieņemtu lēmumu mainīt adresi, jo tas maksā naudu gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem.
Dokumentam klāt pievienotajos skaidrojumos var izlasīt, ka normatīvais akts ir izstrādāts, lai varētu noteikt “adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, Valsts adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību”. Tātad lai būtu vieglāk strādāt ierēdņiem. Bet, kā tam var traucēt ēku vēsturiskie nosaukumi, paliek nesaprasts.
