Neskatoties uz Līvānu stikla rūpnīcas SIA “Lettglas” īpašnieka maiņu, ražošanas apturēšanu un iekārtu izvešanu no uzņēmuma, Līvānu stikla muzeja kolekcijai ir jāpaliek Latvijas un Līvānu sabiedrības, nevis ārzemnieku īpašumā, uzskata Līvānu novada dome.
Kā aģentūru LETA informēja Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle, situāciju sarežģī tas, ka stikla muzejs ir SIA “Lettglas” privātīpašums, un privātīpašumu sargā likums. “Tomēr situāciju nevar vērtēt tik viennozīmīgi, jo šajā gadījumā ir runa par kultūrvēsturiskām vērtībām, kas veidojušās stikla rūpniecības vairāk nekā 120 gadus ilgajā vēsturē, nevis pāris pēdējos gados,” uzskata pašvaldība.
Domes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzsvēra, ka Līvānos dzīvo veselas stiklinieku dinastijas, ir cilvēki, kas visu darba mūžu atdevuši rūpnīcai un pašlaik cīnās ar smagām arodslimībām, tādēļ nevar tik vienkārši izsaimniekot cilvēkiem svarīgas vērtības. “Ja situācija nonāks līdz muzeja izvešanai, mēs aicināsim iedzīvotājus rīkot protesta akcijas un veidosim cilvēku dzīvo ķēdi muzeja aizsardzībai,” uzsvēra pašvaldības vadītājs.
Līvānu novada dome sēdē aprīlī ir pieņēmusi lēmumu rosināt SIA “Lettglas” nodot vai atsavināt stikla muzeja ekspozīciju Līvānu novada domei, tādējādi unikālā – Baltijā vienīgā – stikla izstrādājumu kolekcija paliktu sabiedrības īpašumā.
Stikla muzejs rūpnīcas paspārnē darbojas kopš 20.gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Kā sacīja Kraukle, kolekcijai nav oficiāla muzeja statusa, taču tas ir tūristu iecienītākais apskates objekts Līvānos. Tajā bija iespējams iepazīties ar stikla ražošanas vēsturi un rūpnīcas produkciju kopš 1887.gada, kopumā vairāk nekā 5000 unikāliem stikla izstrādājumiem.
Muzeja vadītāja, gide un pašlaik arī muzeja sargātāja ir līvāniete, pensionēta skolotāja Natālija Stivriška, kura paudusi savu satraukumu par muzeja nākotni arī domes vadībai.
Kā informēja pašvaldībā, Stivriška ir viena no nedaudzajiem rūpnīcas strādniekiem, kas nelokāmi iestājusies par līvāniešiem svarīgu vērtību saglabāšanu. Lielākā daļa rūpnīcas strādnieku pēc vadības rīkojuma ir piedalījušies iekārtu un aprīkojuma izvešanas sagatavošanā, kaut gan, pēc pašvaldības domām, tieši strādnieku aktīvi protesti varēja palīdzēt cīnīties pret ārzemju īpašnieku bezatbildīgo rīcību, iznīcinot senāko no vietējām ražotnēm.
Savukārt rūpnīcas darbinieki uzsver, ka rūpnīcas vadības rīkojumus pildījuši, baidoties, ka pretējā gadījumā viņiem varētu neizmaksāt algas. Pēc domes rīcībā esošās informācijas, strādnieki pašlaik tikai daļēji saņēmuši algas par februāri.
Līdz pat aprīļa beigām Līvānu novada domei tā arī nav izdevies satikt uzņēmuma jauno īpašnieku, valdes locekli Haraldu Rolfu Linhartu, lai gan saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem “Waterford Northeast Limited” ir 98% uzņēmuma kapitāla daļu turētājs jau vairāk nekā mēnesi – no 2008.gada 28.marta.
Uz SIA “Lettglas” juridisko adresi Līvānos, Zaļā ielā 23, pašvaldības sūtītās vēstules ir palikušas bez atbildes, tāpēc dome ir nosūtījusi vēstuli Linhartam personīgi gan uz viņa uzrādīto adresi Vestbādenē Vācijā, gan uz jaunā īpašnieka “Waterford Northeast Limited” juridisko adresi Londonā Anglijā. Vēstulē īpašnieks informēts par domes lēmumu attiecībā uz Līvānu stikla muzeja pārņemšanu vai atsavināšanu, kā arī pieprasīts sniegt rakstisku atbildi un informēt par iespējamo tikšanās laiku.
Pēc domes rīcībā esošās informācijas, ar jauno īpašnieku nodibināt kontaktus neizdodas arī rūpnīcas darbiniekiem, kā arī žurnālistiem, kas jo vairāk domes darbinieku vidū pastiprina aizdomas par rūpnīcas pārdošanas darījuma fiktīvo dabu.
Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers informēja, ka 2008.gada 15.aprīlī dome ir vērsusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lūdzot VID pārbaudīt, vai SIA “Lettglas” ir veicis ar likumu noteiktās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un ienākuma nodokļa maksājumus. Viņš arī uzsver, ka rūpnīcas strādnieki bez atalgojuma, visticamāk, nepaliks, jo valstī darbojas īpašs fonds, kas garantē darbinieku atalgojumu šādos un līdzīgos gadījumos.
SIA “Lettglas” nav nomaksājis arī nekustamā īpašuma nodokli pašvaldībai aptuveni 10 000 latu apmērā, kā arī palicis parādā par sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldības uzņēmumam SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” 1986,30 latu apmērā.
Uzņēmums arī pēc vairākiem brīdinājumiem saistības nav nokārtojis, tādēļ dome vēl pirms uzņēmuma pārdošanas – 2008.gada februārī – pieņēma lēmumu par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzsver, ka uzņēmuma toreizējās vadības viedoklis ir ticis uzklausīts, bet pašvaldībai ir jādomā par visiem iedzīvotājiem un viņu sociālajām vajadzībām. Ir daudzi uzņēmumi Līvānos, kam arī ir ārzemju īpašnieki, bet kas tomēr veiksmīgi attīstās, investē modernizācijā, maksā nodokļus, ir sociāli atbildīgi, ziedo sabiedriskām vajadzībām utt.
“Diemžēl SIA “Lettglas” šajos gados tikai izmantojis esošo bāzi un lēto darbaspēku, atstājot parādus arī pašvaldības budžetā, un tas nav attaisnojami, tāpēc arī ir šāds domes lēmums par parāda piedziņu,” uzsvēra Vaivods.
Pēc Līvānu novada domes rīcībā esošās neoficiālas informācijas, uzņēmums ražošanas iekārtas pārvedis uz Ukrainu, iespējams, lai pēc tādas pašas shēmas strādātu šajā valstī un pēc tam pazustu bez pēdām.
Pašvaldība ir apturējusi arī SIA “Lettglas” veikala Rīgas ielā 59, Līvānos privatizācijas procesu, jo uzņēmums nav pildījis arī šīs saistības un nav nokārtojis maksājumus grafikā paredzētajos termiņos.
