Pasaules Bankas (PB) direktoru valde ceturtdien sēdē Vašingtonā vienojusies turpināt sniegt atbalstu Latvijai un piešķirt otru aizdevuma daļu 100 miljonu eiro (70 miljonu latu) apmērā, aģentūru BNS informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Valdība 2.martā slēgtajā sēdē pilnvaroja finanšu ministru Einaru Repši parakstīt aizdevuma līgumu ar PB. No valdības dokumentiem izriet, ka līgumu plānots parakstīt 12.martā Rīgā.
Saskaņā ar Melnaces teikto Repše uzskata, ka PB lēmums apliecina Latvijas valdības iepriekš paveikto, izveidojot arī sociālās drošības tīklu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Tā ir atzinība Latvijas valdībai par izdarīto, īpaši sociālajā jomā, kas ir bijis viens no priekšnoteikumiem sadarbībā ar PB, uzsver Repše.
Otra aizdevuma daļa paredzēta sociālā drošības tīkla stratēģijai un valsts pārvaldes reformām, lai samazinātu krīzes ietekmi un aizsargātu sociāli visneaizsargātākos iedzīvotājus.
Sociālā sektora aizdevuma pamatā ir Sociālās drošības tīkla stratēģijas izstrāde un ieviešana, kuras mērķis ir samazināt negatīvo sociālo ietekmi uz sabiedrības vismazāk aizsargātajām grupām (trūcīgajiem), kas ir izveidojusies globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes un strukturālo reformu veikšanas dēļ. Sociālās drošības tīkla stratēģijā ir paredzēti pasākumi veselības, izglītības un labklājības jomā.
PB izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka aizdevums Latvijai piešķirts, lai garantētu, ka vietējām pašvaldībām ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu nepieciešamos sociālos pakalpojumus nabadzīgākajiem valsts iedzīvotājiem.
“Galvenais šodien apstiprinātā aizdevuma mērķis ir sniegt finansiālu palīdzību nacionālajai valdībai un vietējām pašvaldībām, lai tās grūtajos krīzes laikos var uzturēt svarīgāko palīdzības programmu darbību,” norādīja PB Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Herolds.
Viņš klāstīja, ka PB 2008. un 2009.gadā redzēja, kā krīze skāra vismazāk aizsargātās [iedzīvotāju] grupas, tāpēc ar šo aizdevumu PB mēģinās garantēt, lai vietējām pašvaldībām būtu nepieciešamie resursi, ar ko arī turpmāk sniegt galvenos sociālos pakalpojumus. “Tas sevī ietver bērnudārzu uzturēšanu, transporta nodrošināšanu tiem skolēniem, kuriem tas ir nepieciešams, brīvas medicīniskās palīdzības un medikamentu piešķiršanu ģimenēm ar ļoti zemiem ienākumiem un sociālo pabalstu izmaksāšanu trūcīgākajiem iedzīvotājiem,” norādīja Herolds.
Kā aizdevuma galvenie mērķi minēti ārkārtas sociālā drošības tīkla nodrošināšana ievainojamākajām iedzīvotāju grupām ekonomikas sarukuma apstākļos, fiskālās konsolidācijas sociālo izmaksu samazināšana un atbalsta sniegšana būtiskām sociālā sektora reformām.
“Latvija ir apņēmusies veikt ļoti sāpīgas, bet nepieciešamas fiskālās korekcijas atbildīgi, garantējot, ka trūcīgiem cilvēkiem tiek sniegti nozīmīgākie pakalpojumi,” atzīmēja PB vadošais ekonomists Eiropas un Centrālāzijas reģionā Trūmens Pakards. Saskaņā ar viņa pausto valdība ir nodrošinājusi plašu palīdzības programmu klāstu ekonomiskās krīzes skartajām mājsaimniecībām.
“Pirmais solis, kas cilvēkiem jāsper, lai saņemtu šo palīdzību, ir runāt ar savu vietējo pašvaldību un uzzināt, vai viņiem un viņu ģimenēm ir tiesības piedalīties šajās programmās. Aizdevuma galvenais mērķis ir atbalstīt vietējās pašvaldības, kas ir vistuvāk cilvēkiem, kuri visvairāk cietuši ekonomiskās krīzes rezultātā,” klāstīja Pakards.
PB atbalsta programmas ietvaros arī apņēmusies uzsākt tehnisku sadarbību ar Latvijas varas iestādēm, lai garantētu stingru kontroli pār sociālās drošības tīkla pasākumu realizāciju un turpmāku savlaicīgu reakciju uz mājsaimniecību vajadzībām, teikts paziņojumā.
Kopumā PB plānotais aizdevuma apmērs Latvijai ir 400 miljoni eiro (281,1 miljons latu). Tostarp 2009.gada septembra beigās PB valde atbalstīja aizdevuma piešķiršanu Latvijai 200 miljonu eiro (140,6 miljonu latu) apmērā finanšu sektora attīstībai. Aizdevuma mērķis bija atbalstīt Latvijas valdības rīcību, stiprinot banku sektoru un saglabājot ilgtermiņa finansiālo stabilitāti.
PB ir viena no starptautiskajām institūcijām, kas sniedz aizdevumu Latvijas ekonomikas stabilizācijai.
