Austrumeiropas un Vidusāzijas valstīm – galvenajiem Rietumeiropas energoapgādes avotiem – jāinvestē enerģētikas jomā, pretējā gadījumā tām draud krīze, teikts Pasaules Bankas publiskotajā ziņojumā.
Pasaules Banka aplēsusi, ka nākamo 20 gadu laikā Austrumeiropas un Vidusāzijas valstīm enerģētikas jomā jāinvestē 3,3 triljoni ASV dolāru (1,7 triljoni latu).
Negaidītā ekonomiskās darbības samazināšanās ir attālinājusi enerģētikas krīzi, reģiona valstīm sniedzot iespēju novērst energoapgādes deficītu, savu uzskatu pauda Pasaules Bankas eksperts Pīters Tomsons.
“Saskaņā ar mūsu aprēķiniem līdz 2013.gadam [Austrumeiropas un Vidusāzijas] valstu [enerģētikas jomas] darbība samazināsies līdz 2008.gada līmenim, tātad tām ir pieci līdz seši gadi, lai novērstu enerģētikas krīzi,” uzsvēra Tomsons.
Atbilstoši Pasaules Bankas prognozei reģiona elektroenerģijas patēriņš līdz 2030.gadam palielināsies par 50%. Lai saglabātu vai paaugstinātu pašreizējo elektroenerģijas ražošanas līmeni, reģionam jānodrošina naftas, dabasgāzes un ogļu avoti, investējot 1,3 triljonus dolāru (670 miljardus latu), norādīts ziņojumā.
Reģiona energoapgādes infrastruktūrai steidzami nepieciešams remonts, norādīja Tomsons.
Daudzās valstīs, piemēram, Ukrainā, jau pirms pasaules finanšu krīzes sākuma 2008.gadā bija novērojami elektroenerģijas piegādes pārtrūkumi. Nākamo 20 līdz 25 gadu laikā infrastruktūras uzlabošanai būs nepieciešami 1,5 triljoni dolāru (770 miljardi latu), vēl 500 miljardi dolāru (260 miljardi latu) būs jāiegulda, lai uzlabotu centrālās apkures sistēmas, teikts paziņojumā.
Daudzviet elektroenerģijas tarifus nosaka valdības, un tas traucē privāto investīciju ieplūšanai enerģētikas jomā, paskaidroja Tomsons, par piemēru minot nelabvēlīgo stāvokli Turcijas enerģētikas jomā.
Nepietiekamās investīcijas rada reālus draudus, ka samazināsies reģiona dabasgāzes piegādes. Ar Eiropu noslēgtie ilgtermiņa līgumi par dabasgāzes piegādēm drīzumā zaudēs savu spēku, un Eiropas Savienība, “šķiet, nav ieinteresēta slēgt jaunus ilgtermiņa līgumus”, teikts ziņojumā.
Dabasgāzes tirgū ienāk patērētāji no Āzijas, lielākoties no Ķīnas un Indijas, tādējādi pieaug cenas un varbūtība, ka Austrumeiropas un Vidusāzijas dabasgāzes importētājvalstīm radīsies sarežģījumi, norādīts Pasaules Bankas ziņojumā.
