Rīgas apgabaltiesā iesniegtās “Parex bankas” prasības summa pret bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par parāda un zaudējumu piedziņu ir vairāk nekā 62 miljoni latu, aģentūrai BNS pavēstīja “Parex bankas” Komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.
Viņa informēja, ka tiesa pirmdien nolēmusi prasību arī nodrošināt, apķīlājot Karginam un Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidru naudu un maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot “Parex bankā”.
“Faktiski tas nozīmē, ka turpmāk Kargins un Krasovisckis nesaņems ievērojamos procentu maksājumus par viņu noguldījumiem “Parex bankā”, paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.
Viņa sacīja, ka vienlaicīgi tiesa ir pieņēmusi lēmumu “Parex bankai” nodrošināt zaudējumu atlīdzību, kas varētu rasties no šī lēmuma izpildes, iemaksājot noteiktu summu tiesas izpildītāja depozīta kontā.
Kargina un Krasovicka preses pārstāvis Sergejs Bardovskis aģentūrai BNS sacīja, ka Kargins un Krasovickis tiesas lēmumu par “Parex bankas” prasības nodrošināšanu pagaidām nav saņēmuši, tādējādi nevar pateikt, vai to pārsūdzēs. Vienlaicīgi viņš atzina, ka “Parex bankas” izplatīto informāciju vēl ir jāpārbauda tiesā.
Bardovskis pauda, ka bankai jāveido garantijas depozīts, lai aizsargātu bijušo akcionāru intereses, un tikai pēc tam iespējams apķīlāt Kargina un Krasovicka īpašumus. Viņš arī uzsvēra, ka par visām “Parex bankas” valdes “spēlēm” tiek maksāts no nodokļu maksātāju naudas.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka “Parex banka” jūlija beigās vērsās tiesā pret Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus. Rīgas apgabaltiesa 12.augustā ierosināja lietu.
“Parex bankā” informēja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 5. decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, “Parex banka” konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Darījumu analīze liecina, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina par vairāk nekā 62 miljoniem latu.
Turklāt, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, šie līgumi tikuši slēgti Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās saskatāmi nozīmīgi likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot ievērojamus zaudējumus.
Bardovskis aģentūrai BNS iepriekš atzina, ka šāds bankas lēmums par vēršanos tiesā jau bija gaidāms. “Neko citu mēs negaidījām, jo ir jāattaisno lēmums sadalīt banku,” viņš teica, minot, ka “Parex banka” tiek sadalīta, lai arī tas neatbilst Satversmei, kā arī Eiropas Komisija nav devusi piekrišanu bankas reorganizācijai.
Viņš arī sacīja, ka “Parex banku” vairākus gadus ir pārbaudījuši gan auditori, gan arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija. “Tas ir veids, kā tiek izdarīts spiediens uz bijušajiem akcionāriem,” minēja Bardovskis.
Jau ziņots, ka “Parex banka”, kas tobrīd bija otrā lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par “Parex bankas” kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% “Parex bankas” akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.
Valdība 23.martā pieņēma lēmumu par “Parex bankas” restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Šo modeli atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendēja īstenot piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants “Nomura International plc”, jo tam esot būtiskas priekšrocības attiecībā uz valsts noguldījumu atgūšanu un bankas klientu interesēm. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no “Parex bankas” tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka – “Citadele”.
