Bijušajam laikraksta Diena direktoram Aleksandram Tralmakam piederošā kompānija Nedela S.A. piektdien pārņēmusi visas zviedru akcionāra Bonnier AB piederošās A/S Diena un laikraksta Dienas Bizness akcijas. Līdzšinējais uzņēmuma īpašnieks Zviedrijas uzņēmums Bonnier Business Press nolēmis aiziet no Latvijas preses tirgus. Pārdot savas akcijas un pamest uzņēmumu nolēmis līdzšinējais A/S Diena prezidents Arvils Ašeradens.
Igaunijas biznesa portāls Äripäev.ee ziņo, ka laikrakstu Diena un Dienas bizness pirkumu no Bonnier finansējusi grupa igauņu investoru ar investīciju baņķieri Kalli Norbergu priekšgalā. Lai gan darījuma summa netiek publiskota, Äripäev vērtējumā igauņu investīcija Latvijā varētu sasniegt teju miljardu igauņu kronu (44,9 miljoni latu), kas būtu līdz šim lielākā igauņu investīcija Latvijā. Bonnier pavēstījuši, ka pircējs ir mediju firma Nedela S.A, kas pilnībā pieder A.Tralmakam.
Nedela S.A. finansējumu šī darījuma īstenošanai ieguvusi no uzņēmuma LFS (Luxembourg Financial Services). Kā apgalvo jaunie uzņēmuma īpašnieki LFS ir nodibinājusi un tā pieder turīgai igauņu uzņēmēju grupai. Tā pieder vienam no LFS dibinātājiem Kallem Norbergam.
Vienošanās par šo darījumu, kura summa pagaidām netiek izpausta, tika parakstīta piektdien. Bonnier Business Press uzsver, ka pieņemts lēmums pārdot akcijas, jo Nedela S.A. piedāvājums bijis gan izdevīgs, gan pieņemams.
Jaunais īpašnieks A.Tralmaks uzsver, ka, parakstot līgumu, apņēmies saglabāt un nodrošināt neatkarīgās žurnālistikas un vārda brīvības tardīcijas. Tāpat Nedela S.A. vēlas turpināt mediju darbību, taču pagaidām nav sniegusi informāciju, par konkrētu mediju grupā ietilpstošo uzņēmumu nākotni. Tiesa, A.Tralmaks uzsver, ka turpmāk vēlas īpašu uzsvaru likt uz uzņēmumu darbību internetā. Pagaidām nav zināms, kas stāsies A.Ašeradena vietā.
EKSPERTIAnda Rožukalne, mediju eksperte:
Attiecībā uz mediju kvalitātes visiem iespējamajiem riskiem šis ir 21.gs sākuma lielākais notikums. Divdesmit gadus Diena definēja principus kvalitatīvai žurnālistikai, profesionalitātei, mediju vērtībām, liekot arī citiem attīstīties vai sevi definēt pret tām. Šobrīd šāda veida notikums var izmainīt tāda veida virzienā, ka samazināt viedokļu daudzveidību sabiedrībā. Ja pircējs būtu klasisks mediju uzņēmums, kura galvenais darbības veids ir mediji, tad varētu ticēt, ka izmaiņu nebūs. Bet, ņemot vērā līdzīgus piemērus pasaulē, ir zināms risks, ka medija intereses var tikt pakārtotas citām interesēm. Nedomāju, ka nākotne ir ļoti optimistiska. Būs interesanti pētīt, kā mainīsies saturs.
