Parakstīta vienošanās starp valdību, privāto Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akcionāru “Baltijas Aviācijas sistēmas” (BAS) un lielākajiem kreditoriem par aviokompānijas turpmāko finansējumu un pārvaldību, tādējādi nodrošinot valstij faktisko kontroli pār uzņēmumu, pirmdien žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Viņš piebilda, ka līdz ar to ir novērstas jebkādas šaubas par “airBaltic” maksātspēju.
Valdības piesaistītā konsultanta “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš žurnālistus informēja, ka saskaņā ar vienošanos “airBaltic” pamatkapitālā proporcionāli kopumā tiks ieguldīti gandrīz 100 miljoni latu. Paredzēts, ka sākotnēji kompānijā tiks ieguldīti 30 miljoni latu, tostarp valsts ieguldīs 16 miljonus latu, bet BAS – atlikušos 14 miljonus latu. Savukārt pēc tam vienā vai divos posmos “airBaltic” pamatkapitāls tiks palielināts par aptuveni 70 miljoniem latu.
Augulis klāstīja, ka valsts aizdevums “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanai 16 miljonu latu apmērā tiks piešķirts ne vēlāk kā līdz 2011.gada 14.oktobrim, ja tiks izpildīti vairāki priekšnosacījumi – atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā, pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, par ko lēmums pieņemts 2010.gada 30.aprīļa akcionāru sapulcē, no amata tiks atcelts līdzšinējais valdes loceklis Bertolts Fliks un panākts, ka jaunā valde darbojas triju cilvēku sastāvā, kā arī jaunā redakcijā jābūt apstiprinātiem “airBaltic” statūtiem.
Vēl vienošanās paredz izbeigt 2010.gada 30.aprīlī noslēgto konsolidēto akcionāru līgumu, ievēlēt jaunu “airBaltic” padomi ar pieredzi vadības un uzraudzības veikšanā pēc saimnieciskās darbības apmēra līdzīgās kompānijās, atgūt preču zīmi “airBaltic” atpakaļ aviokompānijai un ieķīlāt to par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.
Tāpat noteikts, ka ir jākonsolidē “airBaltic” saistības pret mazākuma akcionāru “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS), un paredzēts konsolidēt “airBaltic” un BAS meitasuzņēmumus, atdodot ārpakalpojumā nodotos pakalpojumus atpakaļ aviokompānijai. Vēl jāpilnveido korporatīvā struktūra un ieguldījumu īpašumu pārvaldība, bet divu mēnešu laikā paredzēts sagatavot “airBaltic” restrukturizācijas plānu un biznesa plānu.
Augulis atkārtoti apliecināja, ka “airBaltic” ir nozīmīga kompānija gan Latvijas ekonomikai, gan tās iedzīvotājiem vispār, kas ienes lielu daļu valsts iekšzemes kopproduktā, pakalpojumu eksportā, kā arī nodrošina darbavietas. “Liela ietekme ir arī uz tūrismu un starptautisko lidostu “Rīga”,” viņš piebilda, uzsverot, ka līdz ar vienošanās parakstīšanu pasažieriem ir stabilas garantijas, lai varētu iegādāties lidojumu biļetes.
Krastiņš prognozēja, ka līdz ar vienošanos par “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanu parakstīšanu kompānijā iestāsies miers un sāksies stabilizācija un attīstība. “Mēs domājam, ka “airBaltic” ir spēcīgs izaugsmes potenciāls, protams, tirgū konkurence ir ļoti asa,” viņš sacīja, minot, ka veiktās iestrādes gan ir pietiekami nopietnas un pozitīvas, lai attīstītu aviokompāniju.
“Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis informēja, ka banka ir restrukturizējusi izsniegtos kredītus – gan sindicētos, gan tos, kas izsniegti atsevišķi – un panākta arī vienošanās par to, kā tie tiks apkalpoti. Viņš pauda gandarījumu, ka “airBaltic” ar veiksmīgu menedžmentu varēs attīstīties un būt spēcīga reģiona lidsabiedrība.
Augulis arī apliecināja, ka “airBaltic” operatīvo darbību un finanšu plūsmu, kā arī ieguldījumus vērtēs Satiksmes ministrijas un “Prudentia” pārstāvji. To plānots darīt tik ilgi, kamēr kompānija stabilizēsies. Tāpat gūta pārliecība par BAS spējām ieguldīt līdzekļus “airBaltic” pamatkapitālā, kā arī gūta skaidrība par kompānijas patiesā labuma guvējiem.
Komentējot to, kuri no 80 “airBaltic” maršrutiem paliks un kuri tiks slēgti, Krastiņš norādīja, ka par to lems kompānijas jaunā valde un padome. Galvenais, lai kompānija attīstītos un lai tai nebūtu zaudējumi, viņš uzsvēra. Tāpat valsts tieši nevar ietekmēt “airBaltic” biļešu cenas, viņš atzina, vēršot uzmanību uz konkurenci un tendencēm aviācijā kopumā, kā arī degvielas cenām, kuras nav iespējams prognozēt. Ņemot vērā šos faktorus, nav īpaša pamata runāt par aviobiļešu cenu samazināšanu, teica Krastiņš.
Vienošanās parakstīta starp valsti satiksmes ministra personā, BAS, “Latvijas Krājbanku”, banku “Snoras”, “Investbank”, “Taurus Asset Management Fund Limited”, “Transatlantic Holdings Company S.A.” un kompāniju “KD Jet”. Saskaņā ar Auguļa teikto visu kompāniju dalība nepieciešama, lai būtu pilnvērtīga vienošanās – ņemot vērā visas saistības ar investoriem, aizdevējiem. Ja kāds no vienošanās nosacījumiem netiks pildīts, paredzētas nopietnas soda sankcijas visām pusēm, apliecināja Augulis, taču sīkāku informāciju neatklāja. “Tas nozīmē, ka vienošanās tiks pildīta, jo nevienai pusei nepildīt to nav izdevīgi,” viņš paskaidroja.
Plānots, ka vairāki vienošanās nosacījumi tiks izpildīti jau otrdien, 4.oktobrī, “airBaltic” akcionāru sapulcē. Kopumā līdzekļi “airBaltic” pamatkapitālā varētu tikt ieguldīti divu nedēļu laikā.
Jau vēstīts, ka Latvijas valsts un BAS “airBaltic” pamatkapitālā ieguldīs 153 miljonus eiro (107 miljonus latu).
Kompānija “airBaltic” veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
“airBaltic” dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder “airBaltic” prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai “Taurus Asset Management Fund Limited”
